Lūk arī solītais ieraksts par pašmāju preses izdevumiem.
Laikam jāsāk raksts ar ko tieši es meklēju šādos izdevumos, lai būtu vieglāk saprast manas uzslavas un kritiku. Pavārgrāmatas es pērku reti, jo ikdienas pusdienas tomēr gatavoju no tā kas ir ledusskapī un pieejams jebkurā pārtikas veikalā. Un bieži skatot receptes no grāmatām es saprotu ka man vismaz 3-4 lietas iztrūkst. Tāpēc pieturos pie eksperimentēšanas un gatavoju no tā kas ir visdažādākajos veidos. Ir bijis pat periods kad pārtiku tikai no kartupeļiem, gatavojot tos 10 dažādos veidos un pavārgrāmatas parasti nepieturās pie šāda stila.
Šādos žurnālos gaidu kičīgas/interesantas lietas, kas būtu svaigi izdomātas/izgudrotas tā teikt up-to-date un nebūtu sarežģītas ar haizivju spurām vai kalmāru ūsām. Jo rōsolam vai zupai recepti nevajag, vismaz tiem, kas pērk šadu presi. Pie tam ja iegādājies pavārgrāmatu, apskati tās oriģinālo izdošanas datumu, viena šāda grāmata, kas jopojām ir plauktos ir jau 9 gadus veca. Es nesaku, ka tāpēc šīs receptes ir sliktas, vienkārši šo gadu laikā tak klāt ir nākušas tika daudzas lietas un es tomēr gribētu pieturēties pie mūsdienu virtuves ar jaunākajām ēdienu/satura kombinācijām/tendencēm.
Bonuss tiem žurnāliem, kas ne tikai piepičkā pilnas lapas ar receptēm, bet sniedz arī dažādus apskatus par veikalā pieejamiem produktiem – labākie marinētie gurķi, labākā tomātu pasta utt. Jo gatavot ir viena lieta un izvēlēties labākās sastāvdaļas ir ļoti liels atsvars gala rezultātam. Patīkami ir arī uzzināt interesantus faktus vai par visādiem gadžetiem, kas varētu noderēt tavā virtuvē. Tātad kopumā sagaidu vispārīgu pārskatu par lietām, kas notiek visrtuvēs/restorānos un ko tieši es vai tu varu mainīt, lai virtuves darbi sagādātu vēl lielāku baudu vai ceļojumu gastranomiskajās izvirtībās.
Preses stendā es atradu un iegādājos piecus izdevumus:
2) Pie galda
3) Dienas Ēdieni
4) Ievas Virtuve
5) Saimniece
6) Virtuve – šis gan tikai joka pēc.
Priekš tik šaura lasītāju loka, šeit katrs spēs sev izvēlēties un atrast labāko saturu par labāko cenu. Visi žurnāli iznāk reizi mēnesī vai pat biežāk, pats gan tos iegādājos neregulāri, tā teikt kad ir brīvs brīdis lasīšanai vai vēlme atrast kādu labu recepti. Arī cenas izdevumiem ir diezgan dažādās sākot no 0,59Ls līdz 1,49Ls. Es ļoti bieži pieminu cenu, jo tas nav mazsvarīgi vai nu nopērc kilogramu kartupeļu un kabaci sautējumam vakariņās vai lasāmvielu svētdienai.
Tad nu nākamamajos ierakstos, kas sekos viens pēc otra apskatīšu visus drukātos brīnumus, kuri ir pieejami mūsu preses stendos un kioskos.
bet vai tevi nebaida tas, ka žurnālā pieminēti ir/būs tie “labākie” marinētie gurķi un tomātu pasta, kas vienkārši būs samaksājuši par pieminēšanu/reklamēšanu?
Nē, nebaida. Parasti jau pie degustācijām, arī paskaidro kāpēc izvēlas tieši to preci. No tā arī veic savus secinājumus.
jēdzīgākais kas LV bijis šajā žanrā – bij žurnāls Garšīgs. gan saturiski, gan dizainiski. IevasVirtuvi nespēju izšķirstīt dēļ tā pāķiskā dizaina, par Galdu un Saimnieci nemaz nerunājot…