Trīs pavāru restorāns – tam labam būs augt

Trīs pavāru restorānsErvīns.

Vesela gada laikā beidzot atradās laiks aizstaigāt līdz trīs pavāriem un izbaudīt, ko tad šamie labu piedāvā.

Interjers patīkams, lai arī nav mainījies, šķiet, kopš atvēršanas. Pie sienām KUŠ komiksa “Briseles kāposti” konkursa laureāti (kāpēc izkārti restorānā, nesaprotu, kurš komiksu entuziasts nāks šeit viņus skatīt?), personāls superlaipns uz beigām sāka kaitināt (katru minūti prasot, vai viss ir labi). Restorāna konceptu es saprotu – pa smalko, bet brīva atmosfēra, kur personāls joko, dungo un dara citas izdarības. Tomēr es tad noteikti neesmu tā auditorija, kas noliktu 50Ls par vakariņām, kamēr apkārt cilvēki skaļi sasaucas un bliež iekšējos jociņus ar ramtairadirīdi starpbrīžos. Labāk uzlieciet vieglu mūziku un netraucējiet man baudīt vakariņas divvientulībā.

Trīs pavāru restorānsSākām pasūtīt ēdienu un, tas viss ko laipni izstāstīja meitene par menu, bija tik gari, ka nonākot līdz izvēles beigām, vairs neatcerējos, kas bija sākumā. Pārāk sarežģīti, tāpēc uz dullo gājienā izvēlējos Latvijā audzētu stori ar esneatcerosvisutopenterikonosauca. Ļoti labi, ka ēdienkarte pielāgota tam, kas ir svaigs, sezonāls, pieejams un tamdēļ ir nemitīgi mainīga (nav patstāvīgas ievākotas ēdienkartes), tomēr izprintēt dažas lapas uz cietāka papīra takš varam, kaut katru dienu pēc pavāru rīta sapulces.

Kamēr tiek gaidīts pamatēdiens galdu noklāj ar pergamentu un tiek servēti dažādi pesto un redukcijas… to jau jūs zinat.

Trīs pavāru restorānsJa korekti atceros – zaļais pētersīļu pesto, apceptas burkāna bumbiņas, ziedkāpostu muss un apcepti cherry tomāti. Viss kopā garšoja fantastiski. Varbūt porcija bildē izskatās maziņa, paēst varēja ļoti šerpi. Zivs bija izcila, iekšā mīksta un sulīga, no ārpuses smuki apcepta, garša neaprakstāmi maiga, garšas ziņā līdzinās ātei. Perfekti. Ziedkāpostu muss kopā ar tomātu vai burkānu, prasmīgi un ļoti gardi.

Alise.

Ja vēlaties zināt, kāds ēdiens ir Trīs pavāru restorānā, tad to var raksturot viena vārdā – lielisks. Pārsvarā sezonālas izejvielas, neparastos salikumos, perfekti pagatavotas un izskatās ļoti labi.

Pirms ēšanas laiku patīkami var pakavēt, pakņudinot garšu kārpiņas ar mērcīšu zīmējumu, kuru tur pat uz galdiņa uzklāta papīra acu priekšā, pastāstot par sastāvdaļām, uzzīmēs. Smiltsērkšķi, ķirbis, pesto, granātāboli.. Košas krāsas, izteiksmīgas un, galvenais, neparedzamas garšas.

Mani patīkami pārsteidza plašais piedāvājums (vairāki putnu gaļas, zivs, meža gaļas varianti) kas tiek mutiski pastāstīts, bet, tā kā saraksts ir garš, grūti atcerēties, kādas sastāvdaļas kurā ēdiena ir.

Ja vēlaties izjust bagātīgu garšu piedzīvojumu, tad te tas ir atrodams, bet porcijas tad ir stipri par lielu. Viena porcija ar otro ēdienu ir grūti pieveicama. Savukārt, pamēģināt un atstāt uz šķīvja ēdienus, kas ir tik perfekti pagatavoti un izskatās tik labi, ir grēks.

Trīs pavāru restorānsNobaudīju brieža gaļu ar karamelizētiem sīpoliem, bietēm, melno sēņu musu un tinteszivs piešprici (goda vārds to, kas tur uz šķīvja nav iespējams atcerēties un, pat nosaucot sastāvdaļas, tas tāpat garšo pilnīgi citādāk – labāk – kā izklausās).

Interjers uz mani lielu iespaidu neatstāja. Vienkāršs, ar košākiem (kas gan, jāteic, ir ārkārtīgi prasmīgi atlasīti) interjera akcentiem – skulptūrām, lampām. Viss tīrs, glīts, kā jābūt. Viena nianse mani ļoti saskumdināja. Tualete. Uzskatu, ka sabiedriskās ēdināšanas iestādēs tualetei ir liela nozīme. Manas kritiskās maņas automātiski velk paralēles starp pieciem kritērija pamatpunktiem (ēdiena kvalitāti, garšu, apkalpošanu, interjeru ēšanas telpā, tualeti) un cenu, kurā tas viss tomēr IR iekļauts. Daudziem, iespējams, šķiet “pods ir – viss kārtībā”, taču, ja viena maltīte, kuru apēdu, maksā gandrīz trīsdesmit eiro, tad sagaidu, ka labierīcības būs attiecīgi patīkamākas (zems pods, flīzes ar urbšanas caurumiem, otrreizēji piestiprināta plāksne, kas kalpo kā galdiņš, līmplēvju raksti – līdzekļu trūkumu tomēr var noslēpt “defektus pārvēršot par efektiem” arī prasmīgāk).

Par apkalpošanu un personāla attieksmi es tik noliedzoši negribu izteikties. Man netraucē tā draudzīga attieksme, vienīgi nemitīgā prasīšana “vai viss kārtībā”, “vai vēl kaut ko vēlaties” liek justies, ka mūsu galdiņu būtu vēlams ātrāk atstāt, jo kāds cits tur varētu gribēt apsēsties (jā – restorāna apmeklētāju bija vairāk, kā biju domājusi). Bet arī tas man īsti netraucēja.

Rezumējumā – galvenais uzsvars uz teicamu ēdienu, kuru gurmāni noteikti augstu novērtēs. Apkalpošana patīkama, taču pie interjera mājīguma un tualetēm es gan ieteiktu piestrādāt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.