Piedeva salātiem / SALDVA.lt

Kāpēc garšvielās būtu jāliek dekstroze un maltodekstrīns, es saprotu – lai garšotu labāk, un, kā izjeviela, tā ir lētāka par cukuru. Ja lasāt sastāvu uz dažādiem pārtikas preču iepakojumiem būsiet šīs vielas pamanījuši, ne tikai limonādēm, cepumiem, kūkām, konfektēm, maizēm, ievārījuma, arī gaļas, desu, cīsiņu, kūpinājumu sastāvā obligāti atradīsiet vienu no šīm vielām. Agrāk bez šīm vielām, šķiet, iztika, milzīgais popularitātes augums, būtu jājautā pārtikas tehnologam. Kāds var iedot e-pasta adresi kādam darbiniekam no šīs nozares?

Lai arī šīs divas vielas nav kaitīgas veselībai, es tomēr atteikšos no šo garšvielu lietošanas. Kāpēc? Neuzskatu, ka man būtu nepieciešami cukuri, kas iegūti no kviešu cietes – neuzskatiet mani par uķi-puķi čīkstīgs mudaks vienkārši nav ko ēst visus mēslus, ja ir labāka alternatīva un nekaitīgs nenozīmē veselīgs. Valstīs kur garšvielu kultūra tiek cienīta un vērtēta diez vai tā grēkotu pievienojot rūpnieciski ražotu saldinātāju salātu garšvielās. Brīnums, ka nav pievienota arī citronskābe, kas mūsdienās ir pilnīgi visos produktos, jāgaida alerģiju vilnis tuvākajos gados – kas par daudz tas, par skādi, tā mana vecmamma mēdza teikt.

Maltodekstrīns – ir daļēji hidrolizēta (kviešu, rīsu, kukurūzas) ciete, izmanto kā biezinātāju mērcēm, salātu dressingiem, zupās utt. Maltodekstrīns satur tikpat daudz kaloriju, cik parastais cukurs.

Dekstroze – Dekstrozi iegūst cietes (kviešu, rīsu, kukurūzas) hidrolīzes procesā un tās sastāvā ir attīrīta un kristalizēta glikoze ar vai bez kristāliskā ūdens. Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharozei. Izmanto dažādiem mērķiem, kā saldinātāju, kā garšas izlīdzinātāju, lai neļautu ūdenim iziet no gaļas, lai tā svērtu vairāk u.c.