Čiekuru ievārījums, kas pēc būtības ir sīrups, nav populārākais gardums, ko latvieši gatavo burciņās. Garša sīrupam ir ļoti laba, tāpēc jādomā, ka pie vainas čiekuru ievākšanas process.
Vienu gadu priedes aug garumā un apputeksnējas, bet nākamajā gadā veidojas čiekuri. Tas nozīmē, ka vienu gadu varat ieiet priežu mežā un neatrast nevienu čiekuru, bet nākamajā gadā (vai citā mežā) būs pilns ar tiem.
Čiekuriem jābūt zaļiem, tādēļ tie jāievāc jūnijā, līdz Jāņiem. Lai pagatavotu vairākas burciņas gana stipra sīrupa, pietiek vien ar kilogramu čiekuru, kurus salasīt nemaz nav grūti, ja atrodat kaut vai vienu vidēja auguma priedi, kuras zarus varat aizsniegt ar rokām.
Mēs gatavojām zapti pēc šādas proporcijas:
1kg čiekuru
2L ūdens
2kg cukura
Sīrups sanāca garšīgs, bet ārkārtīgi salds. Citi liek klāt arī citronskābi, tāpēc nākamgad izmēģināsim šādu proporciju: 90 čiekuri, 1,5kg cukura, 3L ūdens, 1,5 tk citronskābes.
Zaļos čiekurus noblanšē, pa to laiku pagatavo sīrupu no cukura un ūdens, čiekurus liek sīrupā un vāra 2h. Kad sīrups gatavs, to karstu pilda burkās, aizvāko un sasedz, ļaujot lēni atdzist.
Izmēģinājām dažādus čiekurus – vieni bija apaļi un mazāki, otri spicāki, jāteic, ka garšas ievērojami atšķīrās. No vieniem tā bija ļoti maiga, bet otri čiekuri radīja izteikti spēcīgu garšu, tādēļ beigās salējām abas kopā, radot ideālu harmoniju.
bildei +5