Par tēmu “saldējums”

saldejums

Joprojām var brīnīties par to, ko cilvēki baž mutēs, pērk un reklamē.

Šoreiz par saldējumiem.

Lai iepriecinātu bērnu (kas, manuprāt, ir galvenā saldējuma mērķauditorija) ar šādu aukstu gardumu, jāizmežģa acis, jānosaldē pirksti, buroties cauri sastāvdaļu sarakstiem īpaši smalkos burtos.

Vai zināt, ka gandrīz visi saldējumi satur augu taukus?

2014-08-07_14h35_35
Klasika

2014-08-07_16h00_43

Lai samazinātu produkta pašizmaksu, augstvērtīgo augu eļļu vietā tiek izmantotas nevērtīgākas un lētākas augu eļļas un tauki. Tie pārsvarā ir ķīmiski apstrādāti augu tauki, kuriem ir pievienoti ūdeņraža atomi, šādā rezultātā veidojot transtaukskābes, kas var atstāt vēl sliktāku ietekmi uz cilvēka veselību nekā piesātinātie tauki (info PVD).

Esat ievērojuši, ka saldējumi, uz kuriem vīd uzraksti „pēc senām receptēm”, „klasika” u.c. pārsvarā ir augu tauki ar cukuru? Nereti klāt ir karagināns (kas jālieto produktā kopā ar augu taukiem, lai veiktu savu funkciju – palielinātu masu), piemestas dažas krāsvielas, lai skaistāk izskatās (kuram ienācis prātā, ka saldējums var izskatīties arī neglīti?).

Apsveicami, ja atradāt saldējumu, kas sastāv no piena, krējuma, redzat, ka tajā arī ir ksantāna un akāciju sveķi, taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, kaut kas attaukots, tad klāt pievienoti atkal, piemēram, piena tauki .. u.t.t. Nekas mirstams, bet kopumā šīs metodes nemaz neatgādina senās receptes un nav tik garšīgi kā bērnībā. Kad saldējums izkūst, tas pārvēršas nevis par šķidru gardumu, bet gan par jocīgu, diezgan pretīgu žļuru, kas noslāņojas putās un želejā. Dažos „krējuma” saldējumos galvenā sastāvdaļa ir ūdens.

Tālāk reklāmai tiek uzlikti uzraksti „dabīgs”, „dabisks”, „garšas pārpilnība”, „mājas recepte”.

Interesantākais atklājums ir visiem zināms saldējuma ražotājs, kas iedevis notestēt savu produkciju daudziem blogeriem. Apsveicami, tā būtu jārīkojas jebkuram gudram ražotajam. Vienīgais, kas mani gan pārsteidz – neviens no rakstītājiem nav pieminējis sastāvdaļas, nav neviena kritiska vārda, neviena ieteikuma. Sakritība? Negribētos ticēt, bet šķiet, ka daudzi ir pērkami vien ar saldējumu : ) Vai tiešām nevienam nešķiet, ka veikalos nopērkamie saldējumi ir pārāk saldi?

ekselence
Pašpasludināts “krutums” ir nulles vērts – “Best Gourmet Ice Cream From Latvia” nu, beidziet, tik pārsaldināta masa nav šāda statusa cienīga. Pie tam vēl “Oficiālais Riga 2014 saldējums” uhhh, kā pacentušies.

Prieks par ražotājiem, kas pēdējos divos gados mainījuši receptes, iekļaujot arī pienu un krējumu, bet vēl tāls ceļš priekšā.

Prieks, ka arvien vairāk parādās mājas saldējumu ražotāji, neesam pārbaudījuši sastāvu, bet nogaršotie ir stipri, stipri gardāki.

4 thoughts on “Par tēmu “saldējums”

  1. iesaku pamēģināt pagatavot kādu vegāntipa “saldējumu”. Mani favorīti ir mango-banānu (sasaldē gabaliņos sagrieztus, mizotus banānus un mango un sablendē), banānu šokolādes (sasaldētu banānu sablendē ar kakao un medu), valriekstu-šokolādes (glāzi valriekstu blendē ar glāzi ūdens, kakao un medu, tad liek saldētavā sasalt), kokosriekstu piena-ogu (kokospienu sablendē ar ogām un medu, liek sasalt). ja saldētavā allaž tur kārbiņu ar saldētiem banāniem un/vai mango, tad pie “saldējuma” var tikt pavisam ātri un vienmēr var eksperimentēt ar garšām, piemēram, liekot klāt vaniļu utt. vēl ir varianti ar avokado.

    mana pēdējā mīļākā recepte ir sablendēt saldētus banānus, mango un mellenes un iejaukt masā drupinātas kakao pupiņas (cacao nibs). mmmmm

    būs veselīgāk un paši zināsiet, kas ir sastāvā. ja grib pavisam vegāni, tad medus vietā jālieto cits saldinātājs, piemēram, agaves nektārs. starp citu ļoti garšīgi ir kādam no šiem “saldējumiem” mērces vietā pārliet iesala ekstraktu.

    protams, ja sagribas ārpus mājas, tad neatliek nekas cits kā lasīt sastāvus, bet es lasu sastāvus pilnīgi visam ko pērku.

    http://www.buzzfeed.com/rachelysanders/amazing-vegan-ice-cream-recipes#8k9gag

  2. O,jā, jā, prieks,ka kāds tam pievērš uzmanību! Jau labu laiku veikalā viss šķiet pārāk salds un.. trekns? Tāda kā slikta margarīna sajūta mutē 🙂 Nākamajam ierakstam iesaku ielūkoties Laimas un Staburadzes kūkās un tāda tipa produktos. Johaidī, pat ja dot pa velti dekustēt, prāts neļauj ko tādu ķermenī iekšā likt. Reizēm brīnos par to, cik liels pieradumam spēks, ka cilvēki turpina šos produktus pirkt.. Neskatoties uz to,no ka tie taisīti un kā tie garšo,

    1. Jā, tieši tā, pārāk salds un nepatīkama, taukaina pēcgarša. Bet cilvēkiem vienalga, kas sastāvā, kad sāc bakstīt ar pirkstu un spiest izlasīt, tikai tad aizdomājas. Liela daļa, kas pērk saldējumu un tērē par to naudu diez vai zin ka pērk saldētu ūdeni ar margarīnu, nu fuj.

      1. cilvēkiem vnk ir notrulinājušās garšas kārpiņas. ar pārāk saldām lietām ir līdzīgi kā ar pārāk sāļām. ja pie kārtīgi sālīta ēdiena pieradušam cilvēkam dod normāli sālītu ēdienu viņš gāž klāt sāli, bet, ja saņem sevi rokās un piebremzē, tad jau pēc nedēļas ēdiens, kas iepriekš licies normālā sāļumā liekas nenormāli pārsālīts. ar saldām lietām ir tā, ka ar pārmērīgu saldumu vnk nomaskē visādas garšas nepilnības. es, piemēram, Laimas šokolādi nevaru vairs ieēst. Skrīveru “krutajiem” un “veselīgajiem” našķiem apkārt ir nenormāli pretīga augu tauku un kakao glazūra utt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.