Kubeseles dabas taka

Ļoti laba vieta, kur atbraukt un pavadīt veselu dienu staigājot pa līkločaino dabas taku. Var ne tikai apskatīt smilšu alas, bet arī smelties pilnu krūti svaiga un atspirdzinoša meža gaisa.

Krimuldas baznīca
Dibināta 1205. gadā pēc tam, kad lībiešu ķēniņš Kaupo atgriezās no Romas ar pāvesta Inokentija dāvanām – 100 zelta gabaliem, par kuriem priesteris Alobrands uzcēla Kaupo novadā – Kubeseles baznīcu. Tā ir viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā.

Krimuldas baznīca īpaša ar to, ka tikusi apvīta ar dažādiem notikumiem un izdzīvojusi līdz pat šodienai. Tajā tiek rīkotas kāzas, notiek dievkalpojumi, kā arī iespēja vakaros doties uz baznīcu un izbaudīt mieru, aizdegt svecīti un iemalkot tasi tējas namiņā pie baznīcas.

Kubeseles dabas taka
2002. gada starptautiskā ekotūrisma gada pasākumu ietvaros tika izveidota Kubeseles dabas taka 3,6 kilometru garumā, pateicoties Gaujas Nacionālā parka, pagasta, Krimuldas evaņģēliski luteriskās draudzes, vietējo uzņēmēju un vēl daudzu citu cilvēku atbalstam.

Dabas taka ir kā loks, sākoties un beidzoties pie Krimuldas baznīcas. To īpaši iecienījušas ģimenes ar bērniem un visu vecumu nūjotāji.

Kubeseles dabas taka sākas pie Krimuldas baznīcas, kas turpinās līdz Gaujai. Taka ved gar vēstures un ģeoloģiskiem pieminekļiem Runtiņupītes krastos no Krimuldas baznīcas līdz Gaujai, piemēram, Krimuldas baznīcu un mācītājmāju, piemiņas akmeni draudzes skolotājam Jurim N. Ramanim, Kubeseles pilskalnu, Kaupo kapa uzkalniņu, Runtiņalu, Saulstariņu klintīm, enkurklučiem, seniem baltu uzkalniņkapiem.



Kubeselas ala ir vietējās nozīmes aizsargājams ģeloģisks objekts.
Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc ala dažreiz saukta arī par Runtiņalu. Ala atgādina 30 kvadrātmeteru lielu istabu un tās garums ir gandrīz seši metri.


Mācītājmāja
Runtiņupītes krastā uz iegarena paugura, sena pilskalna, atrodas vecā Krimuldas mācītājmāja, par kuru draudzes 700 gadu jubilejai veltītajā izdevumā sacīts, ka to 1775. gadā cēlis zviedru izcelsmes Krimuldas muižas īpašnieks barons Magnuss fon Helmersens. Vairākkārt pārbūvēta, tā saglabājusies līdz mūsdienām. Arī šobrīd tā kalpo kā mācītāja māja un Krimuldas draudzes mācību māja.



Barona kapi
Kapsētas visvecākā daļa bija iežogota ar laukakmeņu sētu. Te atradās arī grāfa Duntena kapliča, kas bijusi sliktā stāvoklī jau 20.gs. 20 –tajos gados, jo tikusi postīta I Pasaules kara laikā. Vecajā kapsētā, netālu no kapsētas vārtiem, apglabāts draudzes cienītais, ilggadīgais  Krimuldas mācītājs Vilhelms Valters ar piederīgajiem. 1928.gadā Krimuldas draudze sabrukušo vārtu stabu vietā uzcēla divus baltus betona stabus un izlaboja arī laukakmeņu sētu.