Ir brīvdiena un mūsu kompānija nolemj apmeklēt divus interesantus objektus – Lindes muižas drupas un izstaigāt Aklā purva laipas.
Lindes muiža, kas minēta jau 13. gadsimta hronikās, tolaik vēl neatbilda priekšstatam par greznu barona mītni. 16.gadsimtā muiža piederēja Lindu dzimtai. Bet 1542. gadā Johans fon Plettenbergs šeit izveido īstu muižu. 18. gadsimta vidū un 19. gadsimta sākumā tiek izveidota plaša saimniecība un iekopts parks uz 4 terasēm.
Vārtu būves datējums lasāms to D pusē virs pilastriem – 1767. Virs arkas Pletenbergu dzimtas ģerbonis. Tornī ierīkotais pulkstenis noteicis dzīves ritmu tuvējā apkārtnē.
Parkā aug īpatnējs, vairāk kā pusotra simta senu liepu labirints. Liepas ir stādītas regulārās rindās un savulaik tās tika koptas – apgrieztas. Mūsdienās tās ir aizaugušas, veidojot īpatnēju un rēgainu skatu, kā rezultātā par spocīgajiem muižas parka kokiem klīst nostāsti, ka šīs liepas ir stādītas ar saknēm uz augšu. Tas gan šai apvidū nebūtu nekas pārsteidzošs, ka koki aug ar saknēm gaisā, Lindes – Birzgales apkārtnē, kā “Daugavas rakstos” vēsta Māra Vīksna, folkloristi ir savākuši daudz materiālu, kas liecina par šejienes ļaužu izkoptajām maģijas iemaņām.
Purva taka nelikās diez ko saistoša varbūt pie vainas ir vēsais pavasaris un jāatgriežas šajā vietā būs kādā siltākā vasaras dienā. Ņemiet līdzi gumijniekus, ja vēlaties apmeklēt karā ktritušo piemiņas vietas, jo koka taka šīm vietām iet secen.
Dabas liegums „Aklais purvs” atrodas Jaunjelgavas novadā, dibināts 1999. gadā un kopējā platība ir 2003 hektāri. Koka laipa, kas ved pa Aklo jeb Jūgu purvu, ļauj aplūkot purva biotopus un tajā mītošo dzīvo radību. Purvā izveidotā laipa ved no piemiņas vietas, kas izveidota par godu Otrā pasaules kara laika kaujām, gar Ģirupes upi līdz Ģirupes ezeram.
Ģirupes ezera krastā ir izveidota neliela skatu platforma takas līmenī ar soliem, lai takas apmeklētāji varētu baudīt Ģirupes ezera burvību un smelties mieru.
Purvs izveidojies pirms 9000 gadu, kad apkārtnē esošo ezeriņu krasti sāka aizaugt, veidojot 3 atsevišķus purvus. Aizaugšanai turpinoties un vēršoties plašumā šie purvi saplūda vienotā masīvā.
Šobrīd purva kūdras slāņa biezums vidēji sasniedz 4 m, bet dziļākajās vietas, kur meklējami purva pirmsākumi, kūdras biezums sasniedz pat 9,3 m.
Dabas liegumā sastopamas aizsargājamas bezmugurkaulnieku, putnu un zīdītājdzīvnieku sugas. Teritorijā regulāri uzturas vismaz viens lūsis un vairāki vilki. Tā kā lūšu un vilku individuālais dzīves iecirkņa lielums atkarībā no barības resursiem var būt pat vairāki simti kvadrātkilometri, tie izmanto gan dabas lieguma, gan tam blakus esošos mežu masīvus.
Liegumā uzskaitīts arī ievērojams skaits stirnu, briežu, aļņu un mežacūku. Dzīvnieki savas atpūtas vietas un paslēptuves rod, šeit, lieguma teritorijā, bet baroties dodas uz tuvākajām lauku teritorijām.
II pasaules kara laikā 1944. gada pavasarī Jūgu purvā notika kauja starp vācu karaspēka daļām un krievu izpletņlēcējiem.
Padomju karavīru uzdevums bija novērst Ķeguma hidroelektrostacijas uzspridzināšanu. Padomju grupa tika iznīcināta un par šo kauju vēsta divas piemiņas zīmes kauju vietās Jūgu purvā.
