Itālija neplānojot 7. sērija: San Marino – 2. daļa


San Marino ir pasaulē mazākā un vecākā republika (AD 301). Izmēros tā ieņem trešo vietu Eiropā aiz Vatikāna un Monako, bet pasaulē piekto vietu.San Marino ir pasaulē augstākais autoīpašnieku daudzums uz iedzīvotāju skaitu, un tā ir vienīgā valsts, kurā ir vairāk transportlīdzekļu nekā cilvēku (iedzīvotāju skaits ~34 000).

Mēs apmetāmies pašā kalna augšiņā, viesnīcā Bellavista par nieka 45€. Galvenie tūristi šeit ir no Krievijas un Itālijas, jā, krievu valodu dzird pilnīgi visur. Pat veikalos ir uzraksti – Мы говорим по русски!



Vecpilsēta atrodas uz Titāna kalna (Monte Titano) 739m virs jūras līmeņa, bet kalna smailēs atrodas galvenie tūrisma objekti – trīs torņi Guaita, Cesta un Montale. Ieeja ir 4,5€, lai uzkāptu vecākajā – Guaita tornī, no kurienes paveras kolosāls skats uz uz otro un augstāko torni Cesta. Tālumā var mierīgi ieraudzīt arī Rimini un Adrijas jūru.



Pati vecpilsēta ir nekas īpašs, jo visas vēsturiskās ēkas pilda tikai vienu funkciju – pārdod Ķīnā ražotus suvenīrus. Un es nepārspīlēju. Šeit jel kādas vēsturiskas sajūtas vienkārši nav. Te ir vēl trakāk nekā Venēcijā, bet papildus katrs piektais veikals tirgo ieročus, nažus, zobenus, militāro ekipējumu un pat lokus.



Pārējie piedāvā smaržas, somiņas, glavaskausus, rotaslietas, rotaļlietas, t-kreklus.. to loriņu daudzums ir neaptverams. Pie tam, visi šie sūdiņi ir katra veikala izgaismotajās vitrīnās pat naktī. Pa retam atrodas kāda šokolāde ar uzrakstu Rimini vai kāds alkoholisks dzēriens, kurus kā suvenīrus vedīsim atpakaļ uz Latviju.



Bet līdzko acis pacel pāri lielajiem mūriem, tā sirds gavilē un smeldz par tik skaistiem panorāmas skatiem. Es neesmu saulrietu čalis, kas katru brīvu mirkli brauc uz Balto kāpu romantiski paraudāt, bet noskatīties saulrietā no San Marino ir iespaidīgs skats.Līdz ko atnāk vakars, tā tūristi pazūd, kafejnīcas aizveras un ielās paliekam tikai mēs. Varbūt vasarā šeit valda lielāka kustība, nakts dzīve, bet tagad ir sezonas beigas, var baudīt lēnu, nesteidzīgu vakara pastaigu bez cilvēku pūļiem.

Vakariņas ieturam lieliskā vietiņā Osteria La Taverna, kas piedāvā arī bez glutēna opcijas, jo Alise nedrīkstv ēst graudu produktus. Pirmajā stāvā ir vienkāršāki ēdieni, bet otrā stāva restorānam pat ir Michelin zvaigzne. Ēdiens garšīgs (hamburgers ar ceptiem kartupeļiem 11€, alus 4€. ), vietējais alus gards – esam ļoti priecīgi.

Rīt lidojam atpakaļ uz Lietuvu.


Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.