Brīvdienas Igaunijā 6. sērija: Tolkuses purva dabas taka

Svētdiena. Esam gandrīz nedēļu baudījuši brīvdienas Igaunijā, laiks doties mājup. Pirms doties projām, mums padomā ir vēl viens apskates objekts, pa kuru var izlocīt kājas. Tepat ārpus Pērnavas atrodas 2,2 km gara Tolkuse purva taka. Lai arī tā atrodas jau pavisam tuvu robežai, apmeklētāju netrūkst kā no Igaunijas, tā arī no Latvijas.

Ar vēju gan mums neveicas. Pūš kā traks. Mirkļos, kan pierimst, ir riktīgi forši. Spīd saule, smaržo priežu mežš, pilnīgs brīvdienu miers. Ja takas sākumā nogriežas pa labi, pretēji norādītajam virzienam, tad var labu gabaliņu braukt arī ar bērnu ratiem. Tālāk gan sākas stāvs kāpiens kalnā ar trepēm, kur atrodas 18 metru augstais skatu tornis. Vējš ir tik negants, ka neviens no mums nemaz i nedomā to meklēt 18 metru augstumā.

Ņemiet līdzi pusdienas, kafiju vai tēju, jo takas purva daļā ir divas atpūtas vietiņas ar soliem, kur var forši ieturēt launagu vai pusdienas.

Stundas laikā esam kārtīgi pastaigājušies. Bija forši, noteikti atbrauksim atkal. Bet tagad gan gribam pusdienas. Es pat zinu vienu vietiņu Ainažos, kur bijām pirms dažiem gadiem, kad filmējām Randu pļavas. Saucās laikam Helmi viesnīca. Toreiz bijām sajūsmā par labo apkalpošanu un gardo ēdienu. Iebraucot Ainažos mūs sagaida vilšanās, jo viesnīca ir slēgta. Ne tikai kafejnīca, bet visa viesnīca. Vai pie vainas šī brīža situācija? Bet varbūt aizvērās jau sen citu iemeslu dēļ? Alko Outlets gan strādā, un priecīgie klienti turpat uz soliņa gozējas saulītē ar dažādiem dzērieniem. Meklējam tālāk.

Visas vietas, kuras atrodam, ir slēgtas. Salacgrīvā uzspīd veiksme – kebebnīca KASTE ir atvērta! Iekšā rosās piecas jaunas meitenes, kas laipni mūs apkalpo, un mēs tiekam pie ilgi gaidītajām pusdienām. Ēdiens garšīgs, visi priecīgi.

Atpakaļceļā mums gadās tehniskā ķibile. Automašīna sāk kliegt, lai pārbaudu dzesēšanas šķidruma līmeni. Pēc motora pārsega atvēršanas tiek konstatēts, ka tas nokrities zem minimālā līmeņa atzīmei. Ieslēdzu auto apkuri uz karstāko pozīciju, un steidzamies uz tuvāko degvielas uzpildes staciju. Tas gan nelīdz, jo ielietais litrs ar antifrīza šķidrumu jau pēc 5 minūtēm ir iztecējis uz lielceļa.

Uzpildu izplešanās trauku vēlreiz, un, turot īkšķus, braucam līdz galam. Palikuši tikai 20 kilometri.

Tā, lūk, arī beidzās mūsu Igaunijas brīvdienas. Bija ko redzēt, bija sajūta, ka esam ceļojumā, un iespaidu bija gana daudz, lai arī nobraucām nedaudz pāri 1000 kilometru. Auto jau nākošajā dienā tikai salabots bez lielas brēkas vai tēriņiem – tika nomainīta viena plīsusi caurulīte.
Cerams, ka tev bija interesanti sekot līdz šiem foto stāstiem! Tagad gan es ķeros pie video montēšanas, lai tu vari redzēt, kā tad viss izskatījās dzīvē.