Cauri Ungārijas kolhozam. Atpakaļ Eiropā 6. sērija

No rīta top ģeniāls plāns. Ja jau esam nokļuvuši tik tālu, ejam uz pilnu banku – braucam līdz Horvātijai! Horvātijā neesam bijuši. Tur būs saulains laiks, romantiskas vecpilsētas, Adrijas jūra, turklāt, naktsmājas nemaksā kosmosu. Braucam!


Navigācija mūs nez kāpēc žēlo, nevedot cauri maksas lielceļiem, kas ļauj ielūkoties vairāk nekā desmit Ungāru mazpilsētās un ciematos. Jāsaka, ka laikapstākļi ir kā Meksikā, kam pieskaņojas šīferu žogi un cita postpadomijas atribūta. Katrā ciematā ir vismaz viens taksofons, kas pēc izskata atgādina apgraizītu traktora kabīni.  Jautrākais moments notiek, kad izdomājam piestāt ciematiņa degvielas uzpildes stacijā. Plaukti tukši, apmeklētāju nav, bet pārdevēji panikā skraida, klaigā, jo it kā atbraukuši rietumu spiegi, kuri visu apkārtējo filmē. 2 minūtes labierīcībās un prom. Vīrs ar “Ņivu” jau bija gatavs saukt policiju. Joks.



KO darīt ar pusdienām? Baigi gribas ēst. Alise atrod kādu pusdienotavu, kas mums ir tieši pa ceļam. Pirmais iespaids ļoti slikts. Atrodas blakus autoservisam, kur mētājas gan veselas mašīnas, gan to detaļas – tas laikam normāli. Ejot iekšā maskās, uz mums skatās it kā mēs ietu pliki. Te laikam visi tā atslābuši, ka mēs izskatamies pēc Foksa un Skallijas, ejot apskatīt citplanētiešu līķi. Pietrūkst tikai skafands, lai cilvēki lēktu kājas, panikā pametot savas pusdienas.


Neviens no personāla nerunā pat divus vārdus angliski. Necik! Pat vārds MENU viņiem neko neizsaka. Ko jūs mācījaties skolā? Kopīgiem spēkiem ar tālruni, žestiem un bildītēm internetā pasūtām pusdienas. Porcijas lielas, ēdiens ļoti garšīgs, visi priecīgi. Norēķinamies, pateicamies, laižām tālāk. Mēs laikam bijām pirmie tūristi šajā iestādē.



Horvātija. Pirmā degvielas uzpildes stacija, pirmais iespaids. Uzpildes stacija ir apvienota ar krogu, kas atgādina vietiņu Āgenskalnā deviņdesmitajos, kad tur strādāja mana mamma. Interjers briesmīgs, lete nolietota, publika nesaprotama. Darba dienas vidus – krogs pilns. Galvenais trumpis – drīkst smēķēt iekštelpās. Tā kā uzpildes staciju šķir tikai vienas durvis ar krogu, te smird nenormāli. Smēķētāju paradīze.



Pirmās nakstmājas Horvātijā būs tieši virs pilsētas Rijeka. Tikai īss pieturas punkts, rīt dosimies tālāk jeb tuvāk Adrijas jūrai. Saimnieks ir ļoti laipns, sagādājis mums ķiršus no sava dārza, jūtamies nenormāli priecīgi, ka beidzot ir silts, redzami kalni un mūsu sajūtas paceļas vienā līmenī ar mākoņiem virs redzamajām kalnu virsotnēm! Ceļot, iepazīt, izbaudīt un brīnīties ir tīrā bauda!