Čehijas bunkuri un katakombas. Atpakaļ Eiropā 13. sērija.

Brno vecpilsētā ir vairākas vietas, ko apskatīt, pie tam cita no citas atrodas 5 minūšu gājienā, ļoti ērti. Bet visprims vajag ieturēt kārtīgu maltīti čehu stilā. Tas nozīmē gaļu, tas nozīmē ceptus kartupeļus un gardu, jo gardu čehu pilzenieku – restorāns Nok Nok.



Vecpilsētas laukumā šobrīd notiek itāļu tirgus dienas. Pilnīgi viss šķiet debešķīgi gards. Visdažādākie sieri, saulē kaltēti tomāti, vīni un tā vien gribas visu maciņa satur atstāt tirdziņā. Ak, Itālija tu mums seko pa pēdām.



Dodamies aplūkot kapenes, kas atrodas zem Svētā Jāņa baznīcas (Kostel sv. Jakuba). Kā jau visām pilsētām, arī Brno bija savi kapi jau kopš 13. gadsimta. Bet, pilsētai paplašinoties, 17. gadsimtā kapsētā sāka aptrūkties vietas, tāpēc tika ierīkotas kapenes tieši zem baznīcas. Kad mirušie bija pavadījuši aptuveni 12 gadus zem zemes, tos raka ārā un mirušo atliekas nogādāja pazemes kapenēs.



Holēras epidēmija un mēris atņēma dzīvību tūkstošiem cilvēku, tādēļ 1741. gadā tika izbūvētas jaunas kapenes tieši zem kapsētas. Plānā bija savienot kapsētas kapenes ar baznīcas kapenēm, izbūvējot pazemes tuneli. Jaunās kapenes tika piepildītas vien sešu gadu laikā. Pilsētas adminsitrācija lēma par otro kapeņu paplašinājumu, kas ar tuneli savienotu netālu esošo “Chapel of the Dead”, bet celtniecības darbi palika nepabeigti, un pazemes tunelis netika izbūvēts.



Kad kapsētas kapenes bija piepildītas līdz ūkai, tās ieeju pārklāja ar akmens plātni, un 1784. gadā pilsētas kapsēta tika slēgta. Ar laiku kapsēta un tās mūri tika nolīdzināti līdz ar zemi, un apkārtne “noflīzēta” ar pārpalikušajiem kapakmeņiem. Kapeņu atrašanās vieta bija nolemta aizmirstībai līdz 2001. gadā, veicot baznīcas laukuma renovācijas darbus, to netīšām atklāja. Tiek lēsts, kapenēs atradās 50 000 mirstīgo atlieku, vairākums Holēras epidēmijas, mēra un kara upuru. Šobrīd ir apskatāma tikai daļiņa mirstīgo atlieku, kas attēlo senās apbedīšanas tradīcijas Brno pilsētā.



Atsauksmēs cilvēki sūdzas, ka ieejas biļetes kapenēs ir nesamērīgi dārgas, attiecībā pret pašu ekspozīciju. Visu apskates objektu var izstaigāt 5 minūtēs, bet maksa vienam apmeklētājam ir 125 kronas jeb ~5 eiro. Salīdzinājumam – otrais ēdiens restorānā maksā 179 kronas – 6,5 eiro. Bet man pietiks arī ar piecām minūtēm, jo toreiz Parīzē līdzīgās kapenes apskatīt neizdevās.

Jā, patiešām, īpaši daudz ko šeit redzēt nav, bet iespaids paliks uz visu mūžu. Apgaismojums, noskaņa, mūzika, tumšas telpas pilnas ar tūkstošiem mirušo atliekām – iespaidīgi un baisi. Noķēruši gaidīto atmosfēru, dodamies tālāk.



Dažu minūšu gājienā no kapenēm ir vēl kāda ļoti interesanta vieta – bunkurs ar kodēto nosaukumu 10-Z. Tā, kopš komunistu ēras (1959), bija pati slepenākā kodoluzbrukuma patversme Brno pilsētā, radīta, lai izsargātu pilsētas un reģiona politiskos pārstāvjus. Tā tika uzcelta nacistu okupācijas laikā kā civilās aizsardzības (Luftschutz) patvērums no amerikāņu un padomju bombardēšanas. Patversmē varēja izmitināt līdz pat 500 cilvēkiem, un pavadīt tur 3 dienas. Bunkurs atradās Čehijas armijas kontrolē līdz 1993. gadam, un klasificējās kā pilnīgi slepens militārs objekts.


Man patīk viss, kas saistīts ar post apokalipses tēmu. Video spēles kā, piemēram, STALKER vai METRO, kinofilmas MAD MAX, Children Of Men, un pamesti militāri objekti. Šeit gan atmosfēra ir nedaudz atšķirīga, jo tikai daļēji šis ir muzejs, ikdienā, pirms Covid, šeit darbojās pat vairāki bāri un kafejnīca, turklāt, notiek dažādi saviesīgi pasākumi. Šobrīd gan var izbaudīt pilnīgu mieru un klusumu, netraucēti izblandīties pa visiem bunkura nostūriem. Dīvaini, ka mums neatļauj iekštelpās filmēt, kaut arī internetā var ļoti labi izstaigāt visu bunkuru 3D vizualizācijā, iesaku – https://my.matterport.com/show/?m=Yrd…



Pastaiga pa patversmi – iespaidīga. Dažas vietas gan nevaram apskatīt, jo tās ierobežotas šauro koridoru un kovidnieka dēļ. Bet tas netraucē izbaudīt padomijas atmosfēru ar attiecīgo tā laika atribūtiku, ielūkoties šīs pilsētas slepenākā militārā objekta aizkulisēs. Šis noteikti ir daudz iespaidīgāks un lielāks bunkurs par pašmāju Līgatnes sanatorijas pērli. Kopumā patversmē pavadam kādas 40 minūtes – stājamies, fotografējam detaļas, priecājamies par aizmirstiem priekšmetiem..



Galamērķi sasniedzam nedaudz pirms pusnakts. Tas ir divistabu dzīvoklis jaunceltnē, vien 20 minūšu braucienā no Varšavas centra. Priecē, ka pārtikas veikali strādā arī līdz pusnaktij, var nopirkt gan paēst, gan aukstu aliņu pēc tik gara ceļa. Šis laikam ir garākais pārbrauciens manā mūžā vienas dienas laikā. Kopumā šodien braucām 9 stundas, pabijām Austrijā, Čehijā, Polijā un pievarējām ap 800 kilometru. Nogurums tik liels, ka jau rādās rūķīši. Brīnums, kā Alise vēl var mani paciest, jo esmu vienkārši izbesījies un pikts uz visu pasauli. Situāciju glābj kolosālais dzīvoklis ar siltu vannu un komplektā ar ledus aukstu IPA. Arlabunakti!