Mums iztrūkst dažu skrūvīšu. 1. sērija. Četratā pa Eiropu.

Ilgi, jo ilgi mēs gaidījām šo notikumu. Tik daudz lietu mums stājās ceļā, lai mēs nevarētu braukt – vakcīnu trūkums, beigušies pasu termiņi, slēgtas robežas, īslaicīga invaliditāte, lauzta roka u.c. pigori. Nomainīju arī visas vajadzīgās detaļas mūsu piedzīvojumu autiņam, plus vēl uzliku pilnīgi jaunas vasaras riepas, lai ripo uz vella paraušanu.

Plāns bija Līgo rītā startēt no Latvijas, bet, tā kā pēc Latgales brauciena muguras sāpju dēļ nevarēju vairs pastaigāt, plāns smagi izgāzās. Pateicoties lieliskajam fizioterapeitam Bukovska terapija no Ogres, tiku atpakaļ uz kājām salīdzinoši ātri – milzīgs paldies, iesaku! Jāturpina staipiīties, jāturpina spēka vingrojumi, galvenais, ka ir rezultāts.

Un tad beidzot šodien 6 jūlijā dodamies ceļā tālēs nezināmās, jo arī šoreiz braucam, kur deguns rāda un bez plāna. Lielākā atšķirība, ka brauksim nedaudz lēnāk, jo mazulim vajag atpūtu no autosēdeklīša. Tikmēr man vajag vingrot, staipīties, lai varu pilnībā tikt vaļā no sāpēm kājā.

Pirmais posms ir tikt cauri Lietuvai – nekādas kontroles, nekādu sertifikātu, robežas ir tik pat tukšas kā pirms gada. Pauze Subway kafejnīcā tieši pirms Kauņas jau ir tradīcija. Kempinga sedziņa izklāta turpat izkaltušajā zālītē pie lielceļa, un mūsu ģimenei ir lielisks pikniks ar fūru skaņām fonā, jo šeit ir ne tikai degvielas uzpildes stacija, bet arī tālbraucēju stāvvieta, un fūres, lai tiktu no tās ārā, signalizē ar tik skaļu tauri, ka es katru reizi palecos.

Naktsmājas bija paredzētas pilsētā Sucholova, bet kāds jau paspēja tās rezervēt, tāpēc braucam nedaudz tālāk līdz Bialistokai. Šeit ir daudz nakšņošanas iespēju par labām cenām. Pirmais dzīvoklis gan mums atsaka (acīmredzot tāpēc, ka rezervējam vien dažas stundas pirms plānotās ierašanās), bet otrais ir tieši desmitniekā. Pilnīgi svaigs ar modernu interjeru, skaistu virtuvi, pazemes autostāvvietu un liftu, plus vēl milzu balkonu un skatu uz pilsētu.

Ar ēdienu mēs esam izlēmuši neiespringt – Alise atrod ēdiena piegādes aplikāciju, ar otru telefonu cenšas iztulkot, ko varam pasūtīt – nekādu problēmu – ēdienu piegādā līdz pašām namdurvīm. Es tikmēr izrullēju savu paklājiņu, staipos, vingroju, cenšos, pēc tik ilga pārbrauciena, izkustināt savu švako pēcpusi.

Kad atnes ēdienu, esam nedaudz uz pauzes, jo satulkotās ekspektācijas ir pilnīgi citas no piegādātās realitātes – frišku kalni! Kam negadās, pazuduši tulkojumā. Cerams būs arī aktīvās dienas, lai visas šīs kalorijas varētu atstrādāt.

Tas šodienai arī viss. Klājam gultas, apstrādāju bildes, un laiks atpūtai. Kurp dosimies rītdien, nezinu. Bet noteikti piestāsim papusdienot Varšavā, iespējamās naktsmājas varētu būt Katovicē.