Lēti burgeri un nakts pastaiga. Varšava, Polija. Četratā pa Eiropu – 2. sērija.

Labs rīts no saulainās Bjalistokas! Gulējām labi, no rīta gan saule pamatīgi sāk dzīvokli sildīt, taču situāciju glābj kondicionieris. Citādi nebūtu iespējams ne elpot, ne vingrot.

Pakojam mantas un, pēc divām stundām lidojot pa lielceļu uz 120km/h, esam Varšavas lielveikalā “Arkādija”. Alise gan sāk iebilst, ka vajag arī citu pieturvietu izdomāt, jo piestājam šeit katru reizi. Bet man patīk, te ir viss ko vajag – desmitiem restorānu pussdienošanai, milzu lielveikals ar lielām atlaidēm, bonusā vēl arī acīm tīkams interjers. Ir arī tīras labierīcības un pat duša. Man, galvenais, vajag pastaigāt, lai izkustinātu kājas, jo ārā pastaigāties +35 grādos var beigties ar karstuma dūrienu. Paldies, nē.

Pusdienas – ir, aptieka – ir, jaunietim drēbes – ir, mazajai pārtika – ir.. pa lielam visu esam izdarījuši, pie viena noejot 8000 solīšu, kas arī bija dienas mērķis. Tālāk mums jātiek līdz Katovicei. Esam rezervējuši dzīvoklīti vēsturiskajā ogļraču rajonā. Pēc bildēm šī vieta izskatās iesprūdusi laikā ap 1920. gadu. Šeit mierīgi varētu filmēt Ņujorkas bandas bez jebkādas atribūtikas. Braucam gan mežonīgi ilgi, gandrīz no pašas Varšavas visu laiku ir ceļa remonts, vidējais ātrums 70km/h. Nieka 250 km braucam vairākas stundas. Beigās gan sekojam poļu autobraucēju piemēram un minam uz visiem 100, jo tik lēni braukt ir vienkāši neizturami.

Ierodamies jau ar tumsu. Ogļraču rajoniņš ir autentisks un acīm ļoti tīkams. Fočējam pa labi, fočējam pa kreisi, mums dikti patīk. Nez vai dienā šeit izskatās tikpat labi? Nākošais joks ar naktsmājām, jo iedots nepareizs kods atslēgu seifam, stāvam mokam to kastīti, bet nekādi nevaram atvērt. Izrādās, saimnieks iedevis nepareizu kombināciju. Tāds “sīkums”!

Dzīvoklis pakārtots rajonam – pilnīgs retro no sešdesmitajiem. Kādam tāds var nepatikt, kādam var patikt. Mums tas īpaši netraucē, tāpēc jau ceļojam, lai gūtu dažādas pieredzes. Nogurums gan tāds, ka vakariņas neviens negatavo, apēdam katrs pa maizītei ar desu, pa vienam aukstam aliņam un liekamies gulēt. Šodienas baterijas ir pilnībā iztērētas. Kurp dosimies rītdien? Nezinu. Bet noteikti, ka prom no Polijas uz Brno Čehijā vai Bratislavu Slovākijā.