Piedzīvojumi Maltas salā. 3. diena.

Vieta, ko mūsu ceļojumā ieteica apmeklēt gan latvieši, gan maltieši, ir galvaspilsēta Valletta. Atzīmējam dažus interesantus apskates objektus, lecam iekšā mūsu mini auto un jau pēc pusstundas esam pazemes stāvvietā tieši pie vecpilsētas (MCP Parking Garage). Iepriekš lasīju, ka virszemes stāvvietās bieži darbojas krāpnieki, ja atsakies viņiem maksāt, varot pat nodarīt skādi tavam auto.

Valletas apmeklējumu bijām iecerējuši ar bērnu ratiņiem. Bet, ieskatoties vērīgāk “google streetview”, es sapratu, ka visa pilsēta ir viens liels kāpņu labirints. Un patiešām! No augšas izskatās, ka ir parasta iela, bet tie visi ir pakāpieni. Labi, ka mums ir mazuļa soma no Decathlon veikala. Bet vispirms vajag iestiprināties ar gardu, autentisku picu! To var izdarīt šarmantā pagraba picērijā Sotto Pinsa Romana Valletta. Šeit gan iestiprinās itāļi, gan apkalpo itāļi. Varam atkal izmantot sarunā tos dažus vārdiņus ko zinām – grazie, prego… ak, skaistā un gardā Itālija! Picas ļoti labas, kā arī apkalpošana ar pašiem lielākajiem smaidiem. Interjers ļoti autentisks – kā stāv desmitiem gadu – tā stāv, Itāļi nemēdz iespringt uz lietām, kas darbojas.

Valleta. Esam tikai pašas vecpilsētas sākumiņā, un jau saknipsētas kādas padsmit bildes. Katrs stūrītis ir šarmants, katra sānieliņa smukāka par iepriekšējo. Un maltiešiem raksturīgie koka balkoniņi (gallārijas?) šeit ir visās krāsās un formās – ļoti romantiski. Gallārijas ir cieši saistītas ar arābu arhitektūrā raksturīgo mašrabiju. Gallāriju izbūve kļuva populāra Valletā 18. gadsimtā, paralēli baroka izplatībai.

Vēl kāds interesants skats. Nelielas mājas speciāli baložiem. Citas vecpilsētas cīnās ar šiem putniem pa visām varītēm. Šeit, izskatās, ka speciāli viņus pavairo. Dīvaini. Aiz Valletas mūra vārtiem paveras arī skats uz moderno pilsētas daļu, kas tiek būvēta un attīstīta bez mitas. Vispār pamanījām, ka remontdarbi notiek visā Maltā un visādās iestādēs. Laikam gatavojas tūrisma sezonas sākumam. Vai varbūt šeit vienmēr ir mūžīgais remonts?

Kā jau minēju – ieliņas ir ļoti šarmantas. Asariņu var notriept par tām vecajām izkārtnēm un senatnīgajām veikalu fasādēm. Tās man liek priecāties gan Monmartrē Parīzē, gan Venēcijā Itālijā. Un tās vecās izkārtnes pat neatbilst veikalu skatlogiem – varbūt tās speciāli tiek saglabātas, lai radītu to vēsturisko piesitienu? Nezinu, bet izskatās, ka ceļojam laikā.

Lai arī ir marts un tūrisma nesezona, galvenajā ieliņā, kur notiek restorānu darbība, viss rūc, darbojas uz pilnu klapi. Cilvēki gozējas saulītē, bauda maltiešu ēdienus, aperolus un vēsu alu.

Apmeklējam arī amizantu veikaliņu – SOUVENIRS THAT DON’T SUCK, kā jau nosaukums sola – suvenīri, kas “nesūkā”. Smuki, grafiski noformēti krūžu paliktņi, t-krekli, dēlīši, pastkartes – viss ieturēts vienā lakoniskā stilā. Mums patīk, iegādājamies gan paliktņus, gan t-kreklus. Vēl cenšamies sameklēt Maltas nacionālo našķi “pastizzi”. Bet nekādi neizdodas. Vietējie konditori mums skaidro, ka to tirgo tikai no rītiem kā franču kruasānu. Gribam iegādāties, lai pārliecinātos, kāpēc paši maltieši iesmej par savu nacionālo našķi. Iesmej, jo tas atgādinot sievietes dzimumorgānu. Par šo faktu mums pastāstīja suvenīru veikaliņā, kad jautāju, kas ir tas dīvainais zīmējums uz t-krekla…

Vakars atnāk straujiem soļiem. Jau ap četriem vakarā sāk pamazām satumst, arī gaisa temperatūra strauji krītas. Esam izstaigājuši vecpilsētu krustu šķērsu, mums ļoti patika. Šeit var pavadīt visu dienu, ja patīk knipsēt, ja aizrauj arhitektūra un senas pilsētas atmosfēra. Laiks doties atpakaļ uz mūsu pilsētiņu un sameklēt, ko ēdamu!

Vakariņās ieskrienam vietējā KEBAB FACTORY, sakam – tikai ne maizi vai friškas – dodiet gaļu un dārzeņus – ok, ok, atbild mums pavārs. Būs mums grillēts šiš-kebabs ar dažādiem dārzeņiem. Nevar jau sagaidīt, bet ja godīgi, kur ir visas jūras veltes? Piecas ēstuves mūsu rajonā, un visās tiek pasniegti burgeri, kebabi un nolāpītās friškas. Kur mīdijas, sardīnes un astoņkāji? Piejūras Rovinj (Horvātija), tādā ziņā, mani ar zivju ēdieniem izlutināja uz visiem simts. Ēdiens beidzot gatavs, dodamies mājup. Pasūtījuma maisiņš gan tāds aizdomīgi liels, šķiet, ka vesela vista mums tur ielikta. Izrādās, klāt ieliktas arī lielās pitas maizes un divas porcijas ar tām nolāpītajiem frī kartupeļiem. Nu, beidziet, beidziet ar tām friškām… mēs tās pat nepasūtījām, bet līp klāt kā tādas sūda mušas karstā vasaras dienā. Bet, nu, ēdiens ir, vakara filma ir – visi priecīgi! Un grillētā gaļa ļoti garšīga. Tiekamies rītdien!