Man ļoti patīk video, bet fotogrāfija ir un vienmēr paliks mana pirmā mīlestība. Šoreiz garajā braucienā pa Eiropu izvēlējos fotografēt, lai atkal atgriestos “pie saknēm”. Tāpēc, pārmaiņas pēc, par brauciena foršākajiem momentiem pastāstīšu šādā – foto veidā.

Budžeta apsvēruma dēļ, pirms brauciena atvadījos no savas profesionālās foto kameras. Mans līdzgaitnieks šajos piedzīvojumos būs 10 gadus veca Fujifilm X-A1 kropsensora foto kamera ar lētāko, manuālo objektīvu – 7artisans 25mm, f/1.8. Tas būs jautrs izaicinājums – ar šādu komplektāciju uzņemt kaut dažus baudāmus foto. Man liekas, ka bildes izdevās desmit reizes labākas nekā es biju gaidījis.

Noskaties video:

Es jau vasaras sākumā paspēju paviesoties Polijas pilsētā Łódź, ko vietējie izrunā, kā Vudž. Sapratu, ka vajag atbraukt ar visu ģimeni, jo īpaši parādīt šo industriāli moderno pērli savai sievai Alisei – viņai patiks! Nolemts, darīts…

Pārbrauciens no Latvijas būs garš – desmit stundas, kā minimums. Kad ieradamies pilsētā Vudž (Lodz), ir jau vakars, bet tas nekas, jo šī ir ballīšu pilsēta, kas īsti neguļ. Tāpēc metamies iekšā pirmajā picērijā, jo visa ģimene bija kārtīgi izbadējusies. Nevarēju sagadīt, kad bārmens man ielies aukstu, jo aukstu putojošu alu.

Vēsturiskā centra ekletiskās arhitektūras pērles, savienojoties ar modernu kafejnīcu prasībām rada ļoti baudāmus interjerus. Tāds mikslis starp veco un jauno, ko ir patīkami baudīt. Ēdiens kafejnīcās ir līdz desmit eiro, alus līdz divi eiro, kas ir nesalīdzināmi lētāk nekā mūsu pašu zemītē, kur nu vēl vecpilsētas centrā. Vakariņas var izbaudīt visa ģimene bez jel kādiem ierobežojumiem.

Pilnīgs kaifs, vasara, sēžam pie atvērta loga ar skatu uz pilsētas burziņu, baudot burgeri ar gardu poļu alu… tik garš pārbrauciens, bet katra kilometra vērts. Šeit silts, dzīvība un mūsu ceļojums ir tikai pašā sākuma stadijā. Ok, es apsolījos, ka šiem stāstiņiem galvenie runātāji būs bildes, bet pavadošie tekstiņi būs īsi – centīšos pie ši likuma pieturēties!