Šodien turpinām mūsu ceļojumu pa Itāliju, dodoties ziemeļu virzienā, kur pavadīsim nakti viesnīcā kādā nomaļā Veneto reģiona pilsētiņā.
Bet pirms tam fiksi piestāsim Treviso apēst vēl pa vienam dželato saldējumam par, kuru stāstīju kādā no iepriekšējiem bloga ierakstiem. DASSIE dzēlatērija bija saņēmusi 2018. gada balvu, kā gardākais šokolādes dželato Treviso pilsētā. Tad, nu mēs nolokam katrs pa vēl vienai porcijai pirms doties tālāk.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Dienu sākam ar pastaigu pa vecu muižu, kas tagad pārvērsta par publisko parku. Cilvēku te ir daudz, it īpaši bērni, kas skraida un kliedz, tāpēc īsti mieru neatrodam. Muiža bija vienīgais uzmanības cienīgs objekts, ko bija vērts apmeklēt pa ceļam uz viesnīcu. Toties mani pārsteidz bambusu birzs! Nekad tādā neesmu bijis – šauri stumbri slejas augšup, bet lapas zaļo tikai pašā virsotnē. Staigājot starp tiem, rodas sajūta, ka esmu eksotiskā džungļu nostūrī, sajutos kā filmā, kur pētnieks dodas cauri džungļiem… Indiana Jones Style.
Iegūstiet ekskluzīvu pieeju mūsu ģimenes video piedzīvojumiem, ko piedāvājam tikai Patreon abonentiem:
www.patreon.com/ervins
Kad dodamies uz viesnīcu, karstums kļūst neciešams – ēnā ir ap +35°C, bet vēja nav vispār. Pilsētiņa izskatās klusa, tūristu te praktiski nav. Kad beidzot nonākam pie viesnīcas, pirmais pārsteigums – reģistratūrā neviena nav, un visas numuriņu atslēgas joprojām karājas vietā. Jau sākam šaubīties, vai viesnīca vispār darbojas, līdz beidzot parādās saimniece – kundze gados, kas nerunā ne vārda angliski. Ar žestiem un minējumiem tomēr izdodas saprasties, un tiekam pie numuriņa atslēgām.
Ieejot numurā, saprotam, ka ilgi te neizturēsim – kondicionieris nestrādā, un istabā ir vēl karstāks nekā ārā. Mini bārs? Pilnīgi tukšs. Trenažieru zāle? Koridorī vienkārši samesti veci trenažieri, kas izskatās, ka pēdējo reizi lietoti pirms pāris desmitgadēm. Es nesūdzos tikai brīnos, ka tepat pie Venēcijas robežas ir tik liels bardaks – kurš te gribētu pavadīt savas saulainās brīvdienas? Es nē, labi, ka mums rezervēta tikai viena nakts pirms mēs dodamies tālāk.
Viesnīcas numuriņā bija tikai viens galds no, kura pusi aizņēma TV un nopirktās vakariņas, jo tuvumā nav nevienas ēstuves tikai šiks restorāns. Tā kā ceļojumos man vajag strādāt tad pa vidu visam šim haosam ir mans dators, bet strādāt nav iespējams – numuriņā nedarbojas kondicionieris.
Dodamies atpakaļ uz reģistrāciju un palūdzam citu numuru. Par laimi, mums to piešķir! Jaunajā istabā vismaz ir vēsāks, un var beidzot elpot. Ieslēdzam televizoru, skan itāļu mūzika, un mēs atpūšamies pēc šīs dienas piedzīvojumiem.
Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem:
Ja vēlies saņemt jaunākos rakstus, ceļojumu video, ziņas un izdevīgus piedāvājumus no manis – piesakies jaunumu pastam!