Nākošais galamēŗkis ir mūsu iemīļotais kempings pie Bohinj ezera. Pirms gada tur filmējām mūsu pirmā Eirotripa piedzīvojumus. Taču traucēklis mūsu mērķim – paceļam nav īsti kur palikt. Bet, hei, te blakus ir Itālija, kur naktsmītņu netrūkst. Alise pie tam vēl atrod tik dīvainu dzīvoklīti pašos kalnos, ka nevar nebraukt. Domāts, darīts. Vēl tikai fiksās brokastis Rovinj vecpilsētā, un laiks atvadīties no burvīgās Horvātijas. Lai arī redzējām tikai mazu daļiņu no šīs valsts, tā paliks sirdī ar ļoti pozitīvām atmiņām. Labie laikapstākļi, gards ēdiens, burvīgā Adrijas jūra.
Noskaties ceļojuma 9. video sēriju:
Iegūstiet ekskluzīvu pieeju mūsu ģimenes piedzīvojumim, ko piedāvājam tikai Patreon atbalstītājiem: www.patreon.com/ervins
Lai nokļūtu Itālijā, mums ir jāšķērso neliels gabaliņš Slovēnijas. Jūs neticēsiet, kāds skats pavērās uz Horvātijas robežas – milzīga, MILZĪGA, kilometriem gara auto rinda ar tiem, kas vēlas iekļūt skaistajā zemē. Pārsvarā automašīnu reģistrācijas numuri bija no Itālijas un Vācijas. Jomajo! Viņi te stāvēs līdz pašam vakaram. Mums tikai noskanēja pases un viss.
Pēc virmojošās Horvātijas, kur rosība neapstājas ne pa dienu, ne nakti, dīvaini atgriezties Itālijā. Veikaliņi slēgti, kafejnīcas slēgtas, uz ielas neviena paša cilvēka. Lai iegādātos vakariņas, nākas uzgaidīt lokālās bodes atvēršanu, kas būs četros pēcpusdienā. Arī šeit visi staigā maskās, apkalpošana tik laipna, ka nevaram beigt priecāties. Alus, gaļa, lielā paka ar tomātiem, antipasta un paciņa polentas – ideāli!
No jau tā mazā ciemata, kurā ir viens veikals, baznīca un dažas kafetērijas, dodamies dažas minūtes augstāk kalnā uz vēl mazāku. Māja, kurā nakšņosim, ir ļoti ekstravaganta. Restaurēta, vecmodīga trīsstāvu ēka kalnu ciematiņā Borgo Stremiz, kurā ir tikai 35 iedzīvotāji. Viss ieturēts antīkā eklektikā, kas vietiņai piešķir papildu uzmanības punktus. Pēcāk gan no vietējiem iedzīvotājiem uzzinājām, ka mājas īpašnieks ir melnajā sarakstā, jo nepiedalās vietējās komunās aktivitātēs – apkārtējās vides uzturēšanā un labiekārtošanā. Noskaidrojām, ka saimnieks ir vienīgais, kurš pats šeit nedzīvo un tūristiem stāstot vēsturiskas pasakas ar klajiem meliem par mājās vēsturi.
Vietējie iedzīvotāji ļoti jauki cilvēki. Sajūta, ka mums ir mazs burvju lodziņš, lai ielūkotos vietējo ikdienas dzīvē. Bērni visu dienu plunčājās mazītiņā akmens vannā, kas atrodas tieši blakus tiltam. Vanniņā ūdens stindzinoši auksts. Viens neveikls solis un kritiens lejā kādus 30 metrus uz upes akmeņainās grunts. Šeit vakarā pulcējas gandrīz viss ciemats. Cilvēki smaidīgi, sveicinās bez minstināšanās Ciao, ciao! Bet vispār pārņem sajūta, ka šī ir kāda hipiju komūna, jo cilvēki pilnīgi izstaro labestību un to neparasto kopā būšanas prieku. Mūs pat uzaicina rītdien uz ciemata ballīti, kas notiks restaurētajās ūdensdzirnavās. Mūs, svešiniekus, ko pazīst vien nieka piecas minūtes. Kaifs! Patīk šādi cilvēki un viņu attieksme.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Pēc nelielas pastaigas pa vietējo mežu, atpūšamies uz balkoniņa, no kura var pārredzēt gandrīz visu ciematu. Protams, priecē arī skats ar kalnu, aiz kura lēnām noriet saule. Vakarā komūnā tiek ieslēgta skaļa mūzika, kas skan pa visu ciematu. Un tas nav Adriano Čelentano, bet gan psihodēliskais roks, ko pēc laika nomaina AC/DC. Neierasti, bet šeit es jūtos pilnīgi kā mājās, šeit ir mana īstā vieta – klimats, ēdiens, cilvēki un maģiskie kalni!
Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem:
Ja vēlies saņemt jaunākos rakstus, ceļojumu video, ziņas un izdevīgus piedāvājumus no manis – piesakies jaunumu pastam!