Pirms dodamies prom no Hāpsalas, gribam uzmest aci 13. gadsimtā celtajai pilij, kas līdz 17. gadsimta beigām bija vietējo varas iestāžu mītne. Šī ir viena no vislabāk saglabātajām pilīm Igaunijā.

Tajā atrodas Igaunijas slavenākais spoks – Baltā dāma! Ja klusiņām iet garām katedrāles logam, var dzirdēm kādu vientuļu dāmu dziedam – es dzirdēju! Tur laikam kaut kur noslēpts skaļrunītis, hehe.

Spīd saule, laikapstākļi lutina. Vienīgi dikti negants vējš plucina mūsu jakas, dronu pacelt gaisā man neizdosies. Dodamies tālāk uz mākslinieka Ants Laikmaa māju, kas tika uzbūvēta pēc mākslinieka zīmējmiem.

Mums ar Alisi ļoti patīk arhitektūra, jo īpaši vēsturiska, ar savu stāstu vai autentisku garšiņu. Tāpēc izvēlējāmies piestāt pie mākslinieka Ants Laikmaa mājas. Māja tika uzbūvēta pēc paša mākslinieka zīmējumiem, un to ieskauj krāšņs dabas parks. Parkā gan baigi kož odi. Ēku apskatījām tikai no ārpuses, jo ir ceturtdiena, bet apmeklētājiem šī vieta ir atvērta no piektdienas līdz svētdienai. Ieeja muzejā ir par maksu. Karstajā saulē pie nama akmens kāpnēm, šķiet, ka esi pārcelies uz Francijas dienvidiem. Tūliņ iznāks dāma ar vīna karafi, un mēs sāksim ieturēt gardas pusdienas.

Mākslinieks Ants Laikmaa dzimis Vigalas pagastā Lēnes apriņķī 1866. gada 5. maijā. A. Laikmaa studēja glezniecību Sanktpēterburgā un Diseldorfa Mākslas akadēmijā; viņa iecienītākā tehnika bija pastelis. Viņš lielākoties gleznoja dabiskās ainavas un igauņu inteliģences un Rietumigaunijas zemnieku portretus.

Pagriezienā uz Pakri bāku, tieši pirms Rummu karjera, nejauši atrodam ceļmalas ēstuvīti, kur ieturēt garšīgas pusdienas. Visi runā angliski, var maksāt ar karti – lieliski!

Viens no dabas apskates objektiem, ko man ļoti gribējās redzēt, bija klinšainais Paldiski un Pakri piejūras krasts. Vietām tas sasniedz 25 metru augstumu un stiepjas 15 km garumā.Pie Paldiski krasta ir info dēlis, kā arī uzbūvētas kāpnes, lai varētu nokāpt līdz pašai klinšu pakājei. Skats ļoti iespaidīgs, iesaku atbraukt. Es gan nezinu vai bez gāzmaskas to ir vēlams darīt 🙂 Brīžos kad vēja brāzmas pierimst, gaisā paceļas tāda smirdoņa, ka sametas nedaudz šķērmi. Es ļoti labi zinu, kā smaržo piejūras aļģes Latvijā. Bet šeit tā smirdoņa atgādina pūstošas vecas zivis. Iepriekš tas trakais vējš mani tracināja, tagad priecājos, ka viņš ir.Interesants fakts, ka šī vieta bija attēlota uz Igaunijas 100 kronu banknotes.

Brīvdienas Igaunijā 3. sērija: stāvkrasti un vecpilsēta

Uzmetam arī aci Pakri bākai, nofočējam pāris bildes, izbaudam skatu un prom uz Tallinu. Lai gan jābrauc tikai 50 km, tas aizņem gandrīz stundu. Naktsmājas mums atrodas vecpilsētas augstākajā punktā. Lai tiktu pie atslēgām, jāizpilda vairāki uzdevumi, kas atgādina kaut ko no “escape room” scenārijiem – ievadi kodu šeit, paņem atslēgas, atver durvis nr. 3…Dzīvoklis ir milzīgs ar 4 metru augstiem griestiem, šeit var uzelpot.

Nedaudz atvelkam elpu, lai dotos bruvīgā vakara apgaismojumā aplūkot Tallinas vecpilsētas arhitektūru. Ir ceturtdiena – ieliņas tukšas, suvenīru veikaliņi slēgti, reti kura kafejnīca darbojas. Pilsētā valda pilnīgs miers. Rietošā saule rada lielisku apgaismojumu mūsu pastaigai. Iedvesmojoši. Žēl, ka nepaķēru līdzi savu lielo Canon spoguļkameru, pilsētas ielas izskatās ļoti šarmantas, pat mājīgas.

Pamanījām, ka cilvēki uz ielām brīvi lieto grādīgos dzērienus. Šķiet, Igaunijā tas ir aizliegts, bet nevienam netraucē to darīt 🙂 Mums viss patīk, ir riktīgi forši. Aiz nākamā stūrīša paveras vēl smukāks skats. Aiz nākamā vēl smukāks.. un tā tālāk. Saknipsējis esmu ļoti daudz bildes, jo viss šķiet uzmanības cienīgs.

Vakara noslēgumā, kā vienmēr, apstrādāju šodienas bildes. Pat pēc atlases to ir gana daudz – 62 bildes. Visas fočētas ar Huawei Mobile P40 Pro – lieliska ierīce, lai ķertu ceļojumu mirkļus. Tā nav apmaksāta reklāma, es vienkārši esmu ļoti pārsteigts par šīs ierīces foto spējām.Rīt pavadīsim visu dienu vecpilsētā – turpinājums sekos.

Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem: