Žēl teikt Itālijā atā, bet ir jādodas mājup. Apmetoties dažādās mājās vai dzīvokļos, mums ir tāds niķis visu sakopt un satīrīt, neko aiz sevis neatstāt. Lai izskatās, ka šeit vispār neviens nav ciemojies. Saimnieki parasti to lieti novērtē un arī mēs gribam par latviešiem atstāt labu iespaidu.
Noskaties piedzīvojuma 8. sēriju:
Iegūstiet ekskluzīvu pieeju mūsu ģimenes piedzīvojumim, ko piedāvājam tikai Patreon atbalstītājiem: www.patreon.com/ervins
Kad dodamies projām no San Marino pēdējo reizi vēl atvadamies no burvīgā skata un pa serpentīniem atgriežamies Rimini. Laiku notriecam lielveikalā pērkot bērniem saldumus, suvenīrus. Staigāt pa pilsētu mums laiks vairs īsti nav.
Lejam pilnu bāku benzīna, braucam pie Hertz atgriezt ņipro Fiat Panda. Darbinieks pieņem auto, atgriež depozītu un mēs priecīgi dodamies ar kājām uz lidostu.
Lidosta Rimini ir konteiners. Ar to domāju, ka nav nekāda komforta – trūkst vietu kur apsēsties, kafejnīcu vai veikalu. Ir kafejnīca kur var nopirkt alu vai saldējumu, kā ārī divi veikali, kas nestrādāja. Visur ir tulkojumi krievu valodā, jo tie ir galvenie Rimini tūristi.
Kā ierasts pastāvām uz lidlauka 20-30 minūtes pirms mums ļauj kāpt iekšā lidmašīnā. Tanī mirklī uzreiz jūti, ka lido uz māju pusi – cilvēki bīdās tik tuvu, ka viņu somas man sitas pret papēžiem. Kā rindā pēc pēdējās desas padomju laikos. Galvenais paspēt pirmajam. Besī.
Lidojums atpakaļ bija ātrs un ar lieliskām stjuartēm – smaidīja, jokoja, tikām pat pie bezmaksas kafijas. Kad ielidojam jau ir piķa tumsa un var uzmest aci pilsētai no augšas. Šī laikam bija pirmā reize kad lidoju tumsā.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Pa ceļam uz mājām piestājām Lietuvas Subway, lai iestiprinātos, jo ceļā mums vēl jāpavada 3 stundas. It kā attālums līdz mājām nav liels, bet visu laiku ātrums mainās no 70 uz 90 uz 70 – murgs.
Viens naktī, esam galā. Noguruši, bet priecīgi. Tas bija kolosāls piedzīvojums, tās bija lieliskas astoņas dienas divatā. Mums ļoti patika.
Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem:
