Kupravas drenu cauruļu rūpnīca, kas darbojās no 1971. līdz 1992. gadam, ir viens no iespaidīgākajiem pamestajiem industriālajiem objektiem Latvijā. Apmeklējot šo vietu, pārņem sajūta, ka laiks šeit apstājies. Milzīgās ražošanas cehu platības, tukšās ēkas un nolaistie koridori stāsta par kādreiz varenās ražotnes likteni.
Attēlos šo mērogu grūti nodot – tāpēc ieteicams skatīties video, lai pilnībā izjustu vietas atmosfēru.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
No attīstības uzplaukuma līdz postpadomju sabrukumam
Kuprava sāka attīstīties jau 20. gadsimta 20. gados. 1927. gadā tā ieguva ciema statusu, bet 1935. gadā šeit dzīvoja tikai 73 iedzīvotāji. Lūzuma punkts pienāca 1971. gadā, kad ciemā tika uzbūvēta meliorācijas cauruļu rūpnīca, kurā ražoja drenāžas sistēmu caurules, māla ķieģeļus un keramzītu. Rūpnīcā vienlaikus strādāja vairāk nekā 900 cilvēku, un tās vajadzībām tika uzceltas sešas piecstāvu dzīvojamās mājas strādniekiem.
Šobrīd ēkas ir tukšas un pametas, mēs pat izstaigājām dažus stāvus šajā spoku pilsētā meklējot jel kādas vēstures liecības, ka šeit agrāk bijusi dzīvība.
1974. gadā Kuprava ieguva pilsētciema statusu, padarot to par nozīmīgu rūpniecības centru šajā reģionā.
Taču līdz ar PSRS sabrukumu 1992. gadā, rūpnīca tika slēgta, un Kupravā iestājās lejupslīde – tika atcelts pilsētciema statuss, un vieta tika pārveidota par pagastu. Rūpnīcas teritorija palika tukša un pamesta.
noskaties video:
Ekspedīcijas video satura rādītājs:
1:07 Dzelceļa stacija Balvi
2:35 Vīksnas dzelzceļa stacijas noliktava
2:40 Vīksnas pareizticīgo baznīca
3:05 Vīksnas vecā skola
3:37 Kupravas drenu cauruļu rūpnīca
6:57 Kupravas pamatskola
7:51 Kupravas pamestās daudzstāvu ēkas
12:34 Pamestais dzelzceļa tilts pie Litenes
13:34 Gulbenes depo
15:10 Kantes krogs
Nesekmīgais “Lateast” atdzimšanas mēģinājums
2008. gadā uz šīs bāzes tika mēģināts atdzīvināt ražošanu, izveidojot māla granulu rūpnīcu “Lateast”, kas saņēma vairāk nekā 1,2 miljonu latu investīcijas, tostarp pusmiljonu no LIAA un Eiropas fondiem. Tika solīts saražot 24 tūkstošus tonnu produkcijas gadā un eksportēt to uz valstīm kā Lietuva, Igaunija, Lielbritānija, Vācija, Bulgārija un Ukraina. Ražotnei bija paredzēts darbs trijās maiņās, nodarbinot vismaz 20 cilvēku.
Taču realitātē – iekārtas izrādījās nederīgas plānotajai ražošanai, ražošana tā arī nesākās, un uzņēmums drīz pārstāja darboties. Telpas tika pamestas, daļa iekārtu aizvestas, ēkas applūdušas ar gruntsūdeņiem, un darbinieces nekad nesaņēma algas.
Urbānās izpētes objekts mūsdienās
Šodien Kupravas rūpnīca ir viens no lielākajiem graustiem Latvijā, kas piesaista urbānās izpētes entuziastus un fotogrāfus. Vieta ir apjomīga un brīžiem pat bīstama – grīdas sastāv no betona gabaliem, logi izsisti, un daba lēnām atgūst savu teritoriju.
Lai arī rūpnīca simbolizē padomju industriālās varenības sabrukumu, tā ir arī vērtīgs piemērs Latvijas pārmaiņu laika vēsturei – gan industriālās arhitektūras, gan neveiksmīgas uzņēmējdarbības aspektā.
https://maps.app.goo.gl/gWdVCPWcR9WP5tXTA
Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem:
Ja vēlies saņemt jaunākos rakstus, ceļojumu video, ziņas un izdevīgus piedāvājumus no manis – piesakies jaunumu pastam!