Lietus Maltā ir mitējies, un rīts mūs sagaida ar spožiem saules stariem – lieliski! Tātad – pieturamies pie plāna – dosimies pārgājienā jeb drīzāk pastaigā gar piekrastes klintīm. Bet vispirms – brokastis un vismaz divas kafijas.

Jebkuru punktu salā var sasniegt aptuveni 20 minūšu laikā, ja tev ir auto. Lielākā problēma ir tā, ka nevaram atrast, kur to novietot. Tūristu autostāvvietā norit tirdziņš, ceļi ir pārāk šauri, lai auto varētu atstāt ceļmalā. Kā būt? Riņķojam jau desmit minūtes turp un atpakaļ gar mūsu apskates objektu, un risinājums nerodas. Dusmās pametam mašīnu tieši pie paša apskates objekta, apnika meklēt, ja sodīs, lai soda. Šķiet, sods par nepareizi novietotu auto ir 28 eiro. Pie velna.

Pati klints, kur visi ķer instagram mirkļus, nav gana interesanta. Atsegumi pa labi un pa kreisi ir daudz iespaidīgāki, jo centrālajā vietā – priekšā ir redzama tikai jūra, jūra, jūra… cik vien tālu var saredzēt. Daba šeit ir raupja – akmens, cieta grants un pārsvarā sukulenti vai katusi. Ik pa mirklim arī brāzmas atgādina, ka nav nekāds maija mēnesis, lai izmestos pliki baudīt spožo sauli. Bebis gan uzreiz tiek pie saules aizsargrēma kārtas, jo mēs jau zinām šo mānīgo pavasara saulīti. Vispār šī klints ir tikai mūsu pastaigas sākumpunkts. Priekšā plāns ar kādiem sešiem vai septiņiem kilometriem ar mums nezināmu maršrutu, ko atradām internetā.

Nokāpjot kalna pakājē, paveras zolīda, akmeņaina taka gandrīz, ko var nosaukt gandrīz par ielu. To ieskauj nesaprotami, pamesti īpašumi, milzu kaktusi, palmas un pat vīna lauki. Brīžiem spicās jukas pilda žoga funkciju no nevēlamiem ciemiņiem. Pārējie žogi ir akmeņu krāvumi bez jebkādas saistvielas jeb cementa, brīžiem šķiet, ka tie akmeņu lego tūliņ sagāzīsies, jo viens ir rūpīgi būvējis no vienādiem akmeņiem, otrs salasījis kopā visu, kas bijis pa rokai, tai skaitā arī būgružus. Amizanti. Kas šeit dzīvo? Ko šeit audzē? Brīžiem sajūta, ka ejam cauri bijušajiem Rumbulas mazdārziņiem, tikai cilvēkus nemana. Patiešām, šķiet, ka visi īpašumi ir pamesti. Tomēr pie dažiem stāv arī mazi džipiņi – visurgājēji, laikam jau kāds te rosās.

Esam tikai takas pusē, kad tā pagriež līkumu strauji augšup, un mūsu spēki ātri sāk izsīkt. Arī iespaidīgā krasta panorāma ir nomainījusies uz pieminētajiem akmens žogu krāvumiem. Meistarības paraugklase, gaidiet video, parādīšu par ko runāju!

Pēc divu stundu pastaigas esam pievarējuši nieka 6 kilometrus. Mugura slapja, kājas nogurušas, un dikti gribas ēst. Tāpēc ar joni laižam uz ēdnīcu, kas drīzumā solās aizvērties. Maltā vispār ir daudz ēdināšanas iestāžu, kas aizveras pulksten trijos vai četros un viss. Nav kā Itālijā, ka aizveras ciet un pēc siestas atveras, nē, aizveras un viss. Laikam tā ir nesezonas paraža.

Navigācija mūs pieved pie kādas vecpilsētas vārtiem. Tūristu daudzums man signalizē, ka šeit nav pardzēts iebraukt ar auto. Nekas, metamies iekšā publiskajā stāvvietā, ko var izmantot, samaksājot ziedojumu – cik vēlies. Skrienam, skrienam, jo drīz tak būs ciet, kur izsalkums jau pieņēmies spēkā reizes divas. Un hopā! Kafejnīcā mūs informē, ka vairs nepasniegs ēdienu, lai arī atvērti būs vēl stundu. Iesaka mums doties uz citu vietiņu, kur mums tik pat laipni atsaka pusdienas. Superīgi! Vecpilsēta pilna tūristiem pat nesezonā, bet paēst nav kur. Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju ar google maps uz tuvāko vietu, kas rādās atvērta – vīna bārs, der!

Vietiņa ieturēta retro stilā. Plauktos vecu radio aparātu kolekcija, senas fotogrāfijas un, ja ar to nepietiek, arī vintāžas velosipēds, kas karājas virs apmeklētāju galvām. Normāla otrā ēdiena vietā nākas izlīdzēties ar vīna uzkodu platēm. Jāsaka, ka nav ne vainas, te gan pīļu pastēte, gan maltiešu pikantie kupāti, humuss un citi garšīgi našķi. Ēdiens garšīgs, apkalpošana ļoti laipna, ko vairāk ceļinieks var vēlēties. Hanna pat tiek pie papildu cepumiem no smaidīgajām viesmīlēm.

Priecīgi dodamies prom no senatnīgās pilsētas. Izejot pa pilsētas vārtiem, tikai tagad atskārstu, ka šī tak ir slavenā Mdina. Pirmkārt, jau vēsturiski svarīga vieta – Maltas galvaspilsēta līdz viduslaikiem. Bet es šeit pirms tam jau gribēju nokļūt, jo te tika filmētas vairākas scēnas no kulta seriāla The Game of Thrones. Forši, būsim vienā dienā redzējuši vairākas vietiņas! Jāpiemin, ka salas pilsētiņas ir diezgan atšķirīgas cita no citas, tāpēc noteikti jāapmeklē vairākas. Arhitektūra mēdz mainīties pat ļoti krasi. No modernu viesnīcu rajoniem līdz mazām sānieliņām, kas atgādina Meksiku – kaktusi, veci pikapi, pietrūkst tik klaiņojoši dingo suņi.

Diena bija ļoti gara un iespaidiem bagāta. Vēl tikai pārtikas medījumi piemājas lielveikalā, un mēs dodamies mājup. Veikalā pamanu amizanta izskata maizi (kā peldriņķi). Kā arī 3kg iepakojumu ar Nutella un mandeļu sīrupu, no kā izdodas pagatavot ellīgi saldu limonādi.