Ceļojums uz Parīzi. Iespaidīgais lielveikals un autentiskā pusdienotava. 2. sērija

Skaties Parīzes ceļojuma 2. sēriju:

Skaties vairāk nekā 80 garākus un apslētus video manā Patreon lapā:
www.patreon.com/ervins

Rīts sākas ar obligāto kafijas veikaliņa apmeklējumu. Jauniešiem šajā vecumā Starbucks (izrādās) ir īpaši svarīgs zīmols. Tāpēc krūzītes iegāde ar zīmola logo ir obligāta. Tā kā dzīvojam tieši blakus Monmartre rajonam tad izlaižam nelielu aplīti pa rajonu. Mūs ļoti uzrunā dažādie, nelielie veikaliņi ar savu produkcijas klāstu un antīkajām fasādēm. Piedāvājumā ir zivis, jūras veltes, dažādi sieri, svaigi ceptas bulciņas, bagetes un protams kruasāni. Mēļo, ka īsta francūža klasiskās brokastis sastāvot no kafijas, kruasāna un cigaretes. Tā tas varētu, jo rinda bulanžērijā ir ārā pa durvīm. Garšīgās bulciņas varam vērot tikai caur skatlogu.

Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:

Vēl man ļoti šajā rajonā saista ielu māksla. Latvijā tās uzplaukums bija ap 2007. gadu, bet ātri apklusa, jo tika piedēvēta pie nelegālā graffiti “bombīšanas” kultūras. Kuras mērķis bija uzlikt savu vārdu pēc iespējas vairākās vietās neatkarīgi no estētikas vai mājas fasādes stāvokļa. Streetarts jeb ielu māksla vairāk darbojas estētikas vizrienā – parasti mākslinieki nebojā jaunas fasādes. Viņi vienkārši vēlas savu mākslu izlikt ielās, lai ar to var redzēt jegkurš. Un šajā rajonā ir gan sienu gleznojumi, gan instalācijas, gan kaudzēm nelegālu plakātu. Beidzot vaigā var redzēt arī tādus pasaules slavenos ielu mākslas darbus, kā piemēram Space Invader. Tie ir no flīzītēm salikti citplanētieši, kas paņemti no pikseļanās Atari retro video spēles ar tādu pašu nosaukumu.

Tālāk dodamies apskatīt vēsturiski šiko Galeries Lafayette lielveikalu, zem kura milzu kupola dzīvojas tādi brendi kā Kenzo, Tiffany, Cartier, Dior un citi. Pats veikals pat atrodas pat divās ēkās, ko pa vidu savieno gājēju tilts – tur vajag uztaisīt selfiju. Man vairāk interesēja lielais kupols, jo mēs abi esam lieli piekritēji Viktorijas laika oranžērijām. Es arī nebiju domājis, ka viss veikals būs ar ciku-caku interjeru un balkoniņiem. Izskatās, ka mēs būtu ienākuši operā vai kādā pilī, ne jau lielveikalā.

Galeries Lafayette: https://maps.app.goo.gl/9Vy1Z73tQzHBsAnf8

Viena no atrakcijām ko daudzi šeit izmanto ir uzkāpt uz stikla lapais un nostāties tieši zem paša kupola. Skats patiešām ir interesants un stāvot ceturtajā stāvā uz caurspīdīgas grīdas ir labs pārbaudījums tiem, kam bail no augstuma.

Pusdienas mēs mēģinam atrast pēc iespējas vienkāršākas – tur kur ēd vietējie. Alisei ir īsts talants izložņāt visu internetu atrodot vienkārši maģiskas pusdienotavas. Šoreiz tas ir atmosfēriski autentiskā Bouillon Chartier ēdnīcā, un esam pilnīgā sajūsmā. Pirms tikt iekšā gan mēs pastāvējām 20 minūtes rindā – pusdienotāju netrūkst. Visi cieši sēž pie mazītiņiem galdiņiem, ēd, malko vīnu un sarunājas – nevienam rokā nav viedtālrunis.

Bouillon Chartier: https://maps.app.goo.gl/eLe2kgAteiTrzVXo9

Apkalpošana ir zibenīga un aizraujoši skatīties, cik ātri tiek apkalpota šī milzīgā ēdienzāle. Pasūtīšana arī ir gana interesants un neredzēts process. Uz katra galda ir galdauts. Galdautam pa virsu pirms katra klienta uzliek lielu papīra gabalu, kas nosedz visu galdu. Jūsu pasūtījums tiek pierakstīts nevis blociņā, bet uz šī papīra. Tāds vēl nebija redzēts. Kā viņi spēj atcerēties pasūtījumu? Bet uz galda pieraksta laikam, lai viesmīlim vieglāk zināt, kam pienākas attiecīgais ēdiens. Gudri. Viss pagrabstāvs noformētas kā metro stacija – forši, šeit atrodas ļoti glītas labierīcības.

Pusdienas bija vienkāršas un gardas. Īpaši forši bija dzert Francijas mājas vīnu Francijā – cik daudzi to var pateikt?

Tālāk devāmies uzmetam aci Parīzes pasāžām. Te jau atkal mūs priecē skaistā arhitektūra – laiks šķiet apstājies pirms simts gadiem. Mazi veikaliņi, omulīgās kafejnīcas, senatnīgie antikvariāti un skaistās izkārtnes liek sirdij gavilēt. Šeit ir ļoti skaisti!

View this post on Instagram

A post shared by Ervīns Elliņš (@freakart)

Tālāk dodamies uz lielākajiem kapiem pilsētā, kur atrodas Alises elka, Džima Morisona atdusas vieta. Mēs jau esam nodarbojušies ar kapu tūrismu arī Milānā, jo kapi ārpus Latvijas mēdz būt pilnīgi citā kategorijā. Tie gandrīz vai atgādina muzejus ar milzu pieminekļiem, kolumbārijiem un mauzolejiem. Es neteiktu, ka visiem jāiet staigāties pa kapiem, bet ir interesanti.

Mājupceļā uzmetam aci Parīzei no augšas, skat pat Eifelis ir redzams. Man ar to pilnībā pietiek. Nākot no Metro izmetam arī lociņu caur naksnīgo Mūlenrūžas rajonu. Lai arī ārā līst lietus un ir februāris, neatradām nevienu sausu vietiņu ārā kafejnīcās – viss pilns. Ļoti gribējās divatā pasēdēt, bet nekas varbūt rītdien. Šodien noiets 20 000 soļu, pietiks.