Labrīt, Parīze! No mūsu viesnīcas mansarda numuriņa Moulin Rouge rajonā paveras romantisks skats uz Parīzes ēku jumtiem un austošo rīta sauli. Šodien esam paredzējuši redzēt maksimāli daudz tāpēc fiksas brokastis, laižam uz Orsay mākslas muzeju!
Pa ceļam uzmetīsim acu šim brīnumam – Parīzes Pigalle basketbola laukums. Projekta priekšgalā ir basketbola fans Stéphane Ashpool, kurš kopā ar franču modes zīmolu Pigalle sadarbojās ar Parīzes radošo aģentūru ill-studio un NIKE, lai pārvērstu šo laukumu par modīgi, kliedzošu vietu ar savdabīgu estētiku.
Pigalle Basketball Court: https://maps.app.goo.gl/aZbbB4UjKHrgdW9F6
Eklēri, bagetes, kruasāni… pamanīju, ka viņu maizes garoziņai ir tāda izteikta un nenosakāma smarža, kas klejo arī pa Parīzes ielām. Tāds kā kaučuks, tāds kā jasmīns īsti nevaru to noteikt, bet interesants atklājums. Varbūt tās ir grauzdētās lupīnu sēklas, ko izmanto beķerejās, varbūt tā ir Parīzes īpašā smarža. Maizes izstrādājumi šeit ir augstākajā līmenī. Noteikti garšojiet visu, kas pagadās pa rokai – kruasānus, eklērus, bagetes… nebrīnaties, ka var nākties stāvēt paprāvās rindās, jo tie nav nekādi tūristu suvenīri, bet gan parīziešu ikdienas pārtika.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Muzeji Parīzē ir forši, jo īpaši tāpēc, ka izvietoti apbrīnojamās ēkās. Ir aizraujoši redzēt Monē, Manē, Renuāra darbus dzīvē, bet pēc sajūtām cilvēki ir atnākuši dēļ selfija pie slavenākajiem darbiem un viss.
1898. gadā būvētā dzelceļa stacija tikai 1986. gadā tika pārbūvēta par d’Orsay muzeju.
2017. gadā muzeju apmeklēja bišk virs 3 000 000 tūristu.
Skaties Parīzes ceļojuma 3. sēriju:
Skaties vairāk nekā 80 garākus un apslētus video manā Patreon lapā:
www.patreon.com/ervins
Es laikam lielāku kaifu ķeru no šīs arhitektūras. Apkārt viss kā no Bioshock Infinite video spēles. Gribas tik filmēt un fotografēt katru stūrīti, katru detaļu, bet pārnest to monumentālo iespaidu laikam nav iespējams, lai arī filmēju ar lielāko platleņķa objektīvu kāds man pieejams.
Musée d’Orsay: https://maps.app.goo.gl/Zo4fBdQ3mQ36SXj88
Van Goga pašportretu fočē pilnīgi visi kam vien rokā ir viedtālrunis. 50% no viņiem taisa selfijus ar gleznu fonā – man tas liekas ļoti dīvaini.
Muzeja apmeklējums sagādāja milzu baudu. Iesaku apmeklēt pat, ja neesi mākslas cienītājs. Vajag sagatavoties, ka staigāt sanāks gana daudz. Laicīgi izdomā, kur paēst pusdienas. Mēs dodamies uz kārtējo, vietējo pērli ar maksimāli autentisku Parīzes atmsofēru.
Arī šis pulkstenis ir kārtīgs hotspots, kur tūristi stāv rindiņā, lai uzblieztu selfiju. Ir pilns muzejs ar mākslas šedevriem, grandiozu arhitektūru, bet visi fočējas pie šī loga. Laikam kaut kāds bara instinkts, ka gatavi stāvēt desmit minūtes rindā.
Pusdienu vietiņa, ko sameklēja Alise saucas Le Polidor, tas ir neliels franču restorāns, kurš darbojas kopš 1845. gada. Vēl lielāku vintāžu atrast nav iespējamS. Arī pati pieredze ir unikāla, neatkārtojama. Neviens ar tevi te neņemsies – sēdies, pasūti, ēd un tinies. Fiksi ņemam steak and frits, lai pasūtījumu izdarītu maksimāli ātri, jo liekas saimniecei nepatīk tūristi. Varbūt tikai mēs nepatīkam, nevar saprast. Ēdiens viduvējs, bet atmosfēra ir fantastiska, it kā būtu iekāpuši kādā laika mašīnā.
Cremerie Restaurant Polidor: https://maps.app.goo.gl/Mt3f7nx6f8NUrhUq7
Ja es kā fotogrāfs dzīvotu Parīzē es laikam sajuktu prātā. Pagriez kameru uz kuru pusi gribi un bilde gatava. Katram stūrītim un kanktiņam piemīt savs šarms vai raksturs. Aptuveni trešajā dienā es sāku pagurt filmēt. Tik daudz smukuma apkārt, ka vienkārši katrus desmit metrus stājos, lai kaut ko noķertu. Jāmācās ieturēt pauzi, uzsūkt pilsētu bez kameras pie acs. Prieks, ka izvēlējos pareizo telefonu, lai savas ceļojumu vizuālās piezīmes būtu maksimāli ātri, ērti iemūžināt.
Visas vietas, ko apmeklējām Parīzē ir kā garšīgas trifeles konfektes, kas ietītas burvīgā konfekšu papīrītī – arhitektūrā. Dažkārt tas ietinamais papīrītis pat patīk vairāk par pašu saldo saturu. Piemērma, oranžērija īpaši nepārsteidza, bet tās ēkas ir elpu aizraujošas. Mums pastaiga tropu mājā bija tieši laikā, jo no lielās pastaigas bijām nedaudz nosaluši.
Serre des forêts tropicales humides: https://maps.app.goo.gl/PKRrb8joasCsCVnC8
Blakus oranžērijai atrodas nākošā arhitektūras pērle – Nacionālais dabas vēstures muzejs. Godīgi sakot man jau ir neliels besis, nogurums. Nopietni? Vēl viens piecstāvu muzejs? Labi, bet pa fikso, apskatam un braucam mājās, man jau mēle pa zemi velkas. Kā biroja darbiniekam vulgaris ir grūti pārslēgties tik aktīvai dienai uz kājām.
Muséum National d’Histoire Naturelle: https://maps.app.goo.gl/V3BZMheCLbaR4wEq9
Šodienai iespaidu būs gana. Esmu gatavs rītdien slastīties pa Monmartres rajona, kas ir blakus mūsu viesnīcai. Tikai lūdzu, nekādas garās pastaigas cauri visai Parīzei. Labi, ka ir metro, bet vienmēr ir neliels mīziens, ka aizbrauksim galīgi šķērsām. Pēc muzeja pat mēģinājām braukt ar autibusu – liel kļūda, iesēdāmies tādā sastrēgumā, ka kāpām ārā, gājām uz metro.
Iegādājies mūsu pašu veidotā dizaina t-kreklu:
Ja vēlies saņemt jaunākos rakstus, ceļojumu video, ziņas un izdevīgus piedāvājumus no manis – piesakies jaunumu pastam!