Lai arī Montmartre ir tūristu apsēsta tāpat kā Vecrīga – ir vērts uzkāpt! Šeit slēpjas mazo ieliņu un omulīgo māju šarms, kā nekur citur. Varbūt februāris nav tas patīkamākais laiks pastaigai Parīzes ielās, bet ko vajag to vajag. Uzkāpjot Monmartrē vējš tikai pieņemas spēkā, mūsu pastaiga nebūs gara. Bet, kurš gan var atteikties no ceļojuma uz Franciju ar tik izdevīgām avio biļešu ziemas cenām.
Monmartres rajons: https://maps.app.goo.gl/YRYWrUvuDj3xdq5L9
Skaties Parīzes ceļojuma 4. sēriju:
Skaties vairāk nekā 80 garākus un apslētus video manā Patreon lapā:
www.patreon.com/ervins
Patīk, ka Parīze nav sterila. Māju durvis ir apskādētas, bet no masīvkoka, fasādes nobružātas, bet bez oranžā eiro krāsojuma. Viss šķiet īsts ar kārtīgu laika zobu, autentisks. Tas piedod baigo smeķi pilsētai, padarot katru mazo veikaliņu par Instagram foto pērli.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Pusdienas mēs ieturēsim mūsu viesnīcas rajonā, kas ir blakus Moulin Rouge. Vietiņu izvēlējāmies, jo šeit pasniedz bezglutēna, veģetāros un vegānos burgerus. Interjers ir nolietots, bet ar dvēseli, apkalpošana ļoti patīkama ar piezemētu hiphop bītu fonā. Mums vajag šeit atnākt vakarā uz glāzi vīna, jo atmosfēra ir lieliska. Burgeriem komplektā nāca milzu kartupeļu frī porcija, kā gan Francijā nepagaršosi french fries. Lai gan fritētie kartupeļi īstenībā nāk no Beļģijas. Pirmā pasaules kara laikā Beļģijā dislocētie amerikāņu karavīri atklāja šos garšīgos kartupeļu gardumus. Bet, tā kā lielākā daļa cilvēku Beļģijas dienvidu daļā runāja franču valodā, viņi šīs mazās debesu šķēlītes nosauca par “faņču kartupeļiem” – french fries.
PNY Pigalle burgernīca: https://maps.app.goo.gl/HwXSaw8X3y77x1gZ6
Motorolleri, elektriskie skūteri un velosipēdi ir īstais pārvietošanās līdzeklis Parīzē. To šeit ir steru steriem, pilnas gan ielas, gan stāvvietas. Brauc visi ļoti ātri, gājējs Parīzes ielās noteikti nav prioritāte. Gājēji arī grēko, ja deg sarkanā gaisma, bet auto nebrauc visi krusto ielu bez bažām, mudž no visām pusēm. Pilsētai noteikti ir savs raksturs, ļoti gribas iekļauties vienā ritmā ar vietējiem iedzīvotājiem.
Pirms dodamies atpakaļ uz Latviju, apmeklējam arī suvenīru veikalu. Pirmo reizi es nopērku suvenīru, kas man patiešām patīk. Maza metāla kārbiņa ar piparmētras dražejām jeb, kā es viņus saucu – mintiņiem. Pa lielam suvenīri visur vienādi – Eifelis miljons formās un veidos, visi nāk no Ķīnas, tie mani galīgi neuzrunā. Vajag tomēr katrai pilsētai (arī Latvijā) suvenīrus ražot uz vietas ar savu šniti savu piesitienu.
Bulanžērija šeit, bulanžērija tur.. cilvēki patiešām stāv rindās, lai tiktu pie savas dienišķās bagetes.
Parīzē atradu Stimorol! Kāpēc Latvijā tik ļoti reklametais brends izzuda?
Kad iestājās vakara tumsa mēs divatā devāmies baudīt pārblīvēto Parīzes kafejnīcu tusiņu. Latvijā šobrīd ir dziļa ziema, bet Parīzē cilvēki sēž āra kafejnīcās pie sildītājiem, lai satiktos, sarunātos, malkotu gardus dzērienus – mīlu šādu saviesīgo kustību! Par cilvēkiem, par sarunām, par ideju, ka dzīvi vajag baudīt tagad, tūīt! Cilvēku mums apkārt jūra, dzērieni dārgi, visi krodziņi ir pilni, neviens negrib sēdēt iekštelpās, jo Parīzē visi smēķē. Ir superīga svētlaime sēdēt februāra naktī uz Parīzes ielas, baudīt garšīgus dzērienus Francijas naktī. Bonne nuit!
Iegādājies mūsu pašu veidotā dizaina t-kreklu:
Ja vēlies saņemt jaunākos rakstus, ceļojumu video, ziņas un izdevīgus piedāvājumus no manis – piesakies jaunumu pastam!