
Visi, kas rosās ārpus Rīgas ir MA-LA-ČI!
Man galīgi nesagādā prieku kādu noriet – riebjas. Es negribu būt starp tiem iedzīvotājiem ar delfu-tvnet-sindromu, kuri zākā visu un pie pirmās iespējas. Tāpēc, ja izklausos pēc pārāk iedomīga bāstarda, piedodiet, centīšos būt maksimāli objektīvs.

Trīs lietas, kas man traucēja izbaudīt muižas atmosfēru un kārtīgas aristokrātu pusdienas:
- smēķējoši virtuves darbinieki pie muižas vārtiem, kad nāc iekšā;
- sexy-jazz-saxaphone vol. 2 mūzika no astoņdemitajiem, kas skanēja visu pusdienu laiku;
- klaču sitošie darbinieki ar krievu lamuvārdiem leksikā, turpat, ēdamzālē pie bāra.
Tas man nosita to pa smalko stilu ar baltajiem cimdiem, un manas īpašās dienas svētku sajūtu.

Varbūt īstā peļņa ir vasarā – kāzu sezonas laikā, un restorāns ziemas periodā ir tikai tāda ēkas piedeva, lai telpas nestāv tukšas. Par tādām cenām, restorānu nedēļas ietvaros, vispār ir kauns par kaut ko sūdzēties, kur nu vēl ēdienu.. Bet vai tu otreiz atgriezīsies vietā, kur nepatika pirmo reizi? Ja tā būtu Rīga, varbūt, bet lai speciāli brauktu stundu ar auto…

Ēdienu viesmīlis pasniedz baltos cimdos un ar kupolu virs šķīvja, zem kura ir dūmi utt. – centušies, lai būtu šiki un ar izdomu. No visiem pasniegtajiem ēdieniem deserts bija mūsu abu favorīts. Tā kā Alise nevar uzturā lietot kviešus, viņai bija tikai Mālpils muižas saldējums, bet man tika arī burkānu kūkas gabaliņš, kā norādīts ēdienkartē – ļoti, ļoti garšīgi!



Esmu liels zivju zupu piekritējs, bet “Zivju buljons ar rudens saknēm” es nesapratu. Jo ēst palielus svaigus, cietus brokoļus bez dakšas un naža ir neērti. Zinot, cik ļoti citiem riebjas svaigi brokoļi un briseles kāposti, šis ir galīgi garām. Lēcas bija ļoti garšīgas, tagad zināšu, ko pievienot savām zupām, lai padarītu tās ar uzturvielām bagātākas.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Alises tītara gaļas uzkoda bija ļoti, ļoti garšīga, diemžēl virtuves darbinieki piemirsa par brīdinātajiem kviešiem un puse porcijas bija pannēta un palika uz šķīvja.

Zemā temperatūrā gatavotā cūkgaļa (pieļauju, ka vakumā un ūdens peldē) bija cieta un sausa, būs dažas minūtes par ilgu sildījusies krāsnī pirms pasniegšanas.


Vieta skaista, ēka arī, bet šo šiko muižas aristokrātu līmeni ar baltajiem cimdiem ir jāiztur it visā, lai tas sajaucas kopā un atbilst kopējai atmosfērai. Māla šķīvju dekorācijas, dažādu stilu gleznas, pusdegušas sveces uz galdiņiem… tas vairāk atgādina kādu mūzikas izlases kompaktdisku, kurā iekļauts viss no šlāgerparādes līdz Botačelli operai – nu tā – lai visiem patiku!
Ja vēlies saņemt jaunākos rakstus, ceļojumu video, ziņas un izdevīgus piedāvājumus no manis – piesakies jaunumu pastam!
Reply