Atrodamies pasaulē mazākajā pilsētā Hum, Horvātijā. Atbraucām jau vakar, bet, kamēr ievācāmies mūsu naktsmājās, jau palika tumšs. Šodien beidzot ejam izpētīt katru mazās pilsētiņas nostūrīti.
Iegūstiet ekskluzīvu pieeju mūsu ģimenes video piedzīvojumiem, ko piedāvājam tikai Patreon abonentiem:
www.patreon.com/ervins
Kad savā terasītē ēdam brokastis, saprotam, ka Hum pilsēta ir gana populāra tūristu vidū. Mūsu brokastu galdam garām paiet gan lokālie tūristi, gan vācieši, slāvi un citi iespaidu meklētāji. Raugoties uz Hum pilsētiņu, gribas vilkt paralēles ar Venēciju, šeit tomēr agrāk arī valdīja venēcieši. Arī mūsdienās līdzība ir liela – ne tikai arhitektūra, bet arī mazo suvenīru veikaliņu daudzums uz kvadratūru. Visu pilsētiņu lēnā garā var izstaigāt kādās 20 minūtēs. Bet ar to pilnībā pietiek, lai Humu ievietotu savā favorītu mapītē – mazītiņa, romantiska, autentiska, un katrs stūrītis ir Instagram cienīga pērle.
Suvenīru veikaliņos var nopirkt vietējos liķierus, grapu, amatalu, suvenīru kaudzes visām gaumēm un vecumiem. Vēl Huma suvenīru veikaliņi lepojas ar vietējo, īpatnējo, vēsturisko alfabētu, kas apspēlēts t-kreklos, piekariņos un auduma tašiņās.
Pilsētas galiņā ir arī kafejnīca. Var redzēt, ka liela ietekme nākusi no vāciešiem – dažāda veida desas un štovētie kāposti ir ēdienkartes galvenie spēlētāji. Šoreiz vietējo piedāvājumu izlaižam, jo Alise mums pagatavo lieliskas pusdienas mājas priekšpusē. Tik lieliskas, ka slāvu tūristi iet garām un domā, ka mūsu apartamentos atrodas kafejnīca, gandrīz vai iegāja jau iekšā.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Laikapstākļi arī lutina. Nav brīnums, ka šeit aug vīģes, persiki, granātāboli, banānkoks un protams, ka vīnogas. Vīnogas brīžiem ceļmalā aug pat kā nezāle. Nedaudz apskatamies, kur ved tuvākā taka – trakie var doties 25km pārgājienā, kas ved cauri Hum, karstums ir tik liels, ka jābūt īpaši labi sagatavotam, lai ko tādu paveiktu.
Kā jau teicu – pilsētiņa ir mūsu favorīts. Būtu zinājuši, ka būs tik forši, varētu palikt arī vienu nakti ilgāk. Nekādu izklaižu iespēju te nav, taču pilnīgi pietiek ar to noskaņu, kā ir dzīvot mazītiņā akmens pilsētā kalna galā. Patīkami. Vakaros ir tik silts, ka var sēdēt vēl daudzas stundas pēc saulrieta. Lai arī laiks šeit šķiet apstājies, ieej mājā, un tev ir 21. gadsimts ar kondicionētu gaisu, ātru internetu un kabeļtelevīziju. Super!