Esam lieliski izgulējušies savā miniatūrajā pagraba dzīvoklītī, tagad steigsim meklēt kārtīgas brokastis. Parasti ceļojumos meklējam autentisku pieredzi – jāēd tur, kur ēd vietējie – Zagrebas tirgū!
Joki mazi, pats tirgus vēl atrodas arī vecpilsētas robežās, cik noprotu, tad ar auto piebraukt nav iespējams. Tāpēc auto nākas nolikt kādu gabaliņu iepriekš – pazemes stāvvietā zem lielveikala. Pastaiga mūs nebiedē, laiks ir burvīgs, pie viena redzēsim ko vairāk par brokastīm.
Te paveras tāds interesants skats, ko nevarēja nolasīt kartes. Tātad, pirmā stāva iekštelpās atrodas tirgus paviljons, cik noprotu, gaļas un dārzeņu. Otrajā stāvā – dažādas kafejnīcas, bet trešajā, vai drīzāk tam visam uz jumta, ir stanadarta tirgus zem klajas debess. Šeit tirgo, ko vien katrs vēlas – ķirši, aprikozes, arbūzi, kartupeļi, suvenīri un naktskrekli.
Iegūstiet ekskluzīvu pieeju mūsu ģimenes video piedzīvojumiem, ko piedāvājam tikai Patreon abonentiem:
www.patreon.com/ervins
Mēs esam ieradušies, lai paēstu PLAC grillbārā, kurā gatavo horvātiem raksturīgos ēdienus no turpat tirgū gūtām pašām svaigākajām sastāvdaļām. Lai arī ārā ir +35, vietējie izvēlās ēsti čevapčiči – maltās gaļas nūjiņas ar maizi un sīpoliem. Ēdienkarte ir arī modernizēta, un to pašu malto gaļu var pasūtīt arī kā burgeri. Tomēr izvēlamies pamēģināt lokālos ēdienus – pljeskavica (maltas liellopu gaļas kotleti ar maizi un sīpoliem) un marinirani (marinēta vistas gaļa ar maizi, un salātiem).
Ļoti garšīgi, ļoti sātīgi, īpaši uzslavu saņem kāpostu salāti, kas ir izcili. Apkalpošana jauka, ēdiens nav ilgi jāgaida, un viena porcija maksā standarta 45-55 kunas jeb vidēji 6,5 eiro.
Sagādājam tirgū arī ēdienu nākamajām dienām – jaunie kartupeļi, aprikozes, sarkanie ķirši – viss izskatās svaigs un garšīgs. Cilvēki laipni, smaidīgi un priecīgi par katru pirkumu. Gribas nofočēt arī zivju paviljonu, bet smaka tāda, ka neviens nespēj ieiet iekšā. Nopietni. Kā tā smirdoņa netraucē blakus esošās kafejnīcas apmeklētājiem – nav saprotams.
Seko līdzi ikdienas piedzīvojumiem:
Paldies, Zagreba, bija forši paviesoties, mēs laižam tālāk. Pa ceļam mums ir viena interesanta pietura pašā kalna galiņā virs Rijekas – VELI VRH – 434m virs jūras līmeņa. No šejienas paveras fantastiksi skati uz pretējiem kalniem. Uzbraukšana ar mašīnu gan prasa dzelzs nervus, jo tās ieliņas ir tik nenormāli šauras, ka ar mūsu auto knapi izlokāmies, lai nenolauztu spoguli. Te ir arī pamesti bunkuri, kurus izmantojam, lai pozētu uz kalnu fona. Skati super, kādu brītiņu tveram kalnus un laižam tālāk!
Divas dienas dzīvosim pasaules mazākajā pilsētā Hum. Taisnākais ceļš ved pa tādiem serpentīniem, ka bišķiņ paliek bail. Šie laikam ir trakākie serpentīni, kādi bijuši pa visiem iepriekšējiem braucieniem. Kā te nenotiek avārijas?
Pašu pilsētiņu mēs apskatīsim rītdien. Šodien priecājamies par mūsu māju un smaidīgajiem mājas saimniekiem. Pirmkārt, pati ēka ir tīrais sapnis – liela viesistaba, normāla izmēra virtuve, otrajā stāvā divas atsevišķas guļamistabas, divas terases, divas vannas istabas, un visur ir kondicionēts gaiss, jo karstums te ir pamatīgs. Saimniekiem šeit pieder daudzi dzīvoklīšī un, kā noprotu, arī suvenīru, dzērienu veikaliņš. Tāpēc, kad mums piedāvāja alu vai vīnu, nodomāju, ka to atnesīs no kafejnīcas. Bet nē, atnesa mums no savas mājas kā komplimentu – sīks, bet ļoti patīkams žests, kurš mūsu pieredzē notiek ļoti reti.
Kamēr krāmējam mantas, jau piezogas vakars. Te ir tik patīkama gaisa temperatūra, kas tā vien aicina baudīt vakaru ārā – ar skatu uz kalniem. Nekas nekož, nekādu knišļu vai odu – pilnīga svētlaime. Pāris stundas nopļāpājam Instagram tiešraidē ar sekotājiem, un ar arī to noslēdzam ceļojuma 7. dienu. Arlabunakti!
Iegādājies kādu no mūsu pašu veidotā dizaina suvenīriem:
