Šodien paredzēta pludmales jeb peldēšanas diena. Brokastīs eju uz vietējo bulanžeriju pēc svaigi ceptām maizītēm. Vieta ir tik ļoti iecienīta, ka rindā stāv kādi desmit cilvēki. Bet ir vērts pastāvēt. Nopirku četru veida konditorejas izstrādājumus, un visi garšoja fantastiski. Tagad mēs esam gatavi Adrijas jūrai!

Rovinj vecpilsētā, zem pilsētas mūriem, ir akmeņainas pludmales ar fantastiski siltu ūdeni. Taču veiksme mums šodien neuzspīd, jo no jūras puses pūš diezgan spēcīgs vējš – viļņi ir tik neganti, ka tikai retais drošsirdis ir nokāpis baudīt jūras bangas. Tas ir gana bīstams pasākums – spēcīgie viļņi gāž no kājām, vēl pirms esi ticis līdz dziļumam, un lielo akmeņu klātbūtne padara visu situāciju vēl nopietnāku, tas nemaina faktu, ka trīs trakie to ir izlēmuši darīt.

Mēs metam ratus riņķī, lai dotos uz pludmali, kas atrodas pāris kilometrus no vecpilsētas, cerībā, ka viļņi tur būs mazāki, lai varam baudīt vasaras priekus, jo, iekāpt ar visām četrām burvīgajā Adrijas jūrā, bija viens no mūsu ceļojuma mērķiem.

Pa ceļam uz pludmali var vērot, kā bangas apmazgā pie krasta novietotās automašīnas. Viļņos, lai arī pēc izskata tie nav lieli, spēks ir dikti varens.

20 minūšu gājiens, un esam klāt. Pludmalīte liekas niecīga, ja esi kādreiz bijis Rīgas jūras līcī. Cilvēki sauļojas, saspiedušies drusciņ kā siļķes konservu bundžā. Atrodam pavisam mazītiņu pleķīti, kur nolikt mantas, un metamies ūdens priekos. Ūdens ir tik patīkami silts, ka pat Hanna neiebilst izlaist aplīti ar savu peldriņķi. Kad visi ir izpriecājušies, vēl gribu noķert dažus zemūdens kadrus ar viļņu bangām. Tas man izmaksā vienu noskrāpētu kāju un sasistu elkoni, jo, lai kā es turētos pie akmeņiem, ūdens spēks ir nepārvarams. Arī ūdens sāļums ir jūtami atšķirīgs no ierastās Baltijas jūras, te katri desmit grami satur kādus piecus gramus sāls. Tik sāļš, ka apģērbs pēc izžūšanas kļūst balts, gluži kā apavi ziemā pēc sāls nokaisītām Rīgas ielām.

Ai, bija forši, visi priecīgi, varam doties pusdienās. Pieliekam raitāku soli, jo mūsu iemīļotais restorāns strādās vēl tikai stundu. Taču varējām nemaz nesteigties. Nonākuši galā, konstatējam, ka restorāns jau kādu laiciņu ir slēgts. Neviena cilvēka. Neko darīt, ieņemam zemo startu uz otru labāko izvēli – Tunaholic. Tas ir kā jūras velšu ātrās ēdināšanas retsorāns vai drīzāk bārs. Pat burgeri šeit ir tikai ekskluzīvi ar zivīm, un pieprasījums ir LIELS! Nav jau arī brīnums. Fritētas sardīnes gardā mīkliņā, mazie kalmāri, krevetes ir garšīgs, taukains ēdiens, ka sirds gavilē un pierasa papildu porcijas.

Tā mēs nenotievēsim necik!

Man, pēc garām pastaigām, nogurst pēdu spilvetiņi, tie pilnīgi pulsē. Izmēģinu interesantus līdzekļus, kas predzēti tādiem pastaigu mīļiem kā man. Pirmo lieto pirms pastaigas – kāju dezodorantu, otru pēc pastaigas – uzpūš uz nogurušām kājām, kas noņem to pulsējošo sajūtu.

Tagad abus šos lietoju katru dienu, kad jau no rīta zināms, ka diena būs garu gājienu piepildīta. Nav jēgas sevi mocīt, ja ir visādi forši knfiņi, kā atvieglot savu ikdienu.

Noskaties ceļojuma video Četratā pa eiropu – 9. sēriju:

Vakarā mums uzspīd veiksme – beidzot tiekam pie galdiņa iemīļotajā restorānā Mali Raj. Ja citās vietās pandēmijas iespaidā cenas ir augušas, tad šeit tās nav mainījušas gadu. Te var paēst ārkārtīgi garšīgas jūras veltes par ļoti adekvātām cenām. Pie tam nedrīkst nepieminēt romantisko atmosfēru zem klajas debess un vīnogulāja. Ēdiens izcils, izņemot nolāpītās friškas, bet visādi citādi mans plāns ir piepildīts!

Vakara noslēgumā lietojam dažādas kājas maskas, ko mums sagādāja piedzīvojuma atbalstītāji Drogas Latvija, pārrunājam dienas iespaidus un sākam plānot, kurp dosimies rīt.