Esam jau desmit dienas aktīvi ceļojuši. Man sāk gribēties arī atvilkt elpu – paslinkot, vajag arī attālināti pastrādāt, kā arī pieķerties bilžu publikācijām, pierakstīt visus notiekušos piedzīvojumus un mierīgi noskatīties kādu filmu ģimenes lokā.

Tā kā nakstmājas tūristu pārpildītajās vecpilsētās nav nekāda sviestmaize, vidēji 70-100 eiro, tad esam izdomājuši sev piemērotu plānu. Mūsu nākošajai mājvietai vajadzētu būt saudzīgākai pret mūsu ceļojuma budžetu. Atrodam neticami lētu palikšanas vietu Rijekā. Rijeka ir liela, mūsdienīga piekrastes pilsēta kā Rīga. Es gan vēlāk viņu pārdēvēju par maskačku, jo padzīvojot tur ilgāk mani iespaidi krasi mainījās, pārsvarā ielu netīrības dēļ. Vietējo iedzīvotāju paradumi izmest miskasti pilnīgi jebkur bija neliels šoks. Bet par visu pēc kārtas.

Jaunā lokācija mums dos iespēju viegli aizdoties uz vietējām pludmalēm vai kalnu takām. Bet pārvācamies ne tikai dēļ cenas. Abas reizes kad esam šeit viesojušies tie dzīvokļi ir bijuši diezgan vecmodīgi, tumši un drūmi. Nav baigā vēlme ilgi tādos uzturēties, lai atpūstos.

Noskaties ceļojuma video Četratā pa eiropu – 10. sēriju:

Mantas esam salikuši, jāpamet vecmodīgais dzīvoklis, un jādodas cauri visai vecpilsētai līdz stāvlaukumam, kur mūs gaida uzticamais ceļojumu auto – VW Cross Touran 2.0 TDI (2007). Ir salīdzinoši agrs rīts, bet Rovinj ielas jau pilnas ar cilvēkiem, kurus aplaimo dedzinošais saules smaids un dedzina ne pa jokam. Sviedri tik tek un tek, un tek. Pats karstums man netraucē, traucē tas, ka vajag visu laiku dzert ūdeni, un, pēc pirmās pudeles, man jau ir apnicis to darīt. Auto mums atrodas lētā stāvlaukumā, jo bezmaksas stāvvietu šeit nav – jo tuvāk vecpilsētai, jo dārgāk maksās. Tāpēc klāds gabaliņs ir jāpaiet ar visu savu iedzīvi uz muguras un mazuli ratos. Man patīk.

Nē, nu, vajag tak nopeldēties, tik labs laiciņš. Sacīts, darīts. Brauksim uz pludmali, kas atrodas nost no pilsētas un saucas Lone Bay jeb Vientuļais krasts. Tā ir neliela, akmeņaina piekraste kādu 10 minūšu bartucienā no Rovinj pilsētas centra. Te ir gana daudz maksas stāvvietu, vietu atradīsi. Tarifs ir neliels, maksāt var ar to pašu Paydo aplikāciju – 5 kunas stundā jeb aptuiveni 70 centi.

Šeit ir vairākas pludmales – katrai ir savs raksturs. Izvēlamies Lone Bay, jo izskatās, ka tā ir pati lēzenākā piekļuve ūdenim. Pludmale atrodas Zlatni mežaparka teritorijā. s neprāts šajos +35 grādos.

Pludmale atrodas Zlatni mežaparka teritorijā. Parks priecē ar milzīgu koku alejām, bērnu laukumiņiem, sakptu vidi. Pa ceļam cilvēki aktīvi sporto, kas liekas pilnīgs neprāts šajos +35 grādos, neko aktīvu darīt negribas, kā tikai slēpties milzu koku pavēnī un peldēt.

Pludmale ir labi apmeklēta, ir pat kafejnīca, labierīcības, SUP un kajaku īre – viss tavā rīcībā. Pludmale gan galīgi nav ar smiltiņām, kā to bijām izpētījuši caur atrastajām bildēm internetā. Joprojām sāpīgie, taču šoreiz mazie akmentiņi, bez čībiņām te ūdensprieki ir mazi. Bet nekas, ātrs plunkšķis atsvaidzinošajā jūriņā, un laižam tālāk. Nav brīnums, ka vietai ir tāda piekrišana – te ir riktīgi forši. Pēc sajūtām tas ir botāniskais dārzs ar pludmali, mums patika.

Pa ceļam neliela pietura lielveikalā, lai varam sagātāk pārtiku turpmākajām dienām. Dzīvoklis mums aprīkots ar pilnvērtīgu virtuvi, tāpēc restorāni kādu laiku izpaliks, gatavosim paši. Jaunie kartupeļi, tomāti, gurķi, salāti, vistas cepetis, cūkgaļa utt. Gribēju pieminēt, ka nopirkām sagatavotu vistu cepšanai jau ar visu pannu. Tas bija viens no gardākajām vistas cepešiem manā mūžā. Labi, ka nenobremzēju un paķēru šo dīvaino vista+panna kombināciju – tas bija

Dzīvoklītis atrodas privātmājas trešajā stāvā. Pašiem sava ieeja, savs autostāvvieta, sava kurilka ar skatu uz kalniem – viss ideāli. Varēsim ar aukstu alus pinti vērot saulrietu virs Horvātijas kalniem. Es gan vēlāk sūdzēšos, cik daudz salauztu lietu es atradu mūsu jaunajās mājvietās. Darīt gan to nevajadzētu, jo samaksa par naktsmājām bija ļoti smieklīga. Bet saimnieki nerunā ne pušplēsta vārda angliski tāpēc rēķinies, ka nāskies izlīdzēties ar slāvu valodas zināšanāsm un zīmju valodu.

Vakariņās uzmetu uz pannas cūkgaļas karbonādes, uzvāru kartupeļus, un ak, jel, cik tā gaļa ir garšīga. Kaut, kas nav kārtībā ar to cūkgaļu, ko var nopirkt Latvijā. Tā uz pannas parasti sprēgā, lokās, saraujās – nu, kaut kas tur nav tā. Horvātijas gaļiņu var veselu, neklopētu  gabalu izcept bez jebkādām problēmām – nekas no tās netek, nesprakšķ, tā ir mīksta un sulīga. Burvīgi. Labu apetīti un tiekamies rītdien!