Visa šī pasākuma vaininieks ir mans dvēseles radinieks, mana mīļotā sieva Alise, kurai nupat bija svarīgs jubilis! Par godu šim notikumam, Alise gribēja piepildīt vienu no saviem dzīves sapnīšiem – pamēģināt vadīt lidmašīnu. Tā, nu, mēs pacietīgi sagaidījām lidojumam labvēlīgu laiku un metāmies iekšā šajā piedzīvojumā!

Lidmašīna paceļas tik ļoti ātri un viegli, ka knapi to izdodas noķert kadrā. Man maldīgi bija šķitis, ka ieskriešanās ceļš būs daudz garāks. Vismaz tādu iespiedu man ir atstājušas visas vecās piedzīvojumu filmas, kur labie varoņi cenšas aizmukt no briesmām, bet nekādi nevar pacelties gaisā. Pilnīgas muļķības. Čiks un lidmašīna jau pazūd no redzes loka.

Par sajūtām Alise pastāstīs topošajā video. Gribēju tik pieminēt, ka bijām iztēlojušies “lidošanu pie stūres” kā izklaidi – pieliki roku, paturēji nedaudz stūri u.t.t. – kā mazu un nenozīmīgu knifiņu – bonusiņu šim lidojumam. BET, izrādās, ka tevi pilnvērtīgi instruktē un dod vadīt šo mazo uguns putnu. Tas nav nekāds pārdošanas triks ar pievienoto vētību – tu patiešām vadi šo smuko lidmašīnu! Lidojuma laiks bija kādas 45 minūtes, Alise pat paspēja vienā mirklī nogurt no stūrēšanas, tā kā pilnīgi pietiek, lai iejustos pilota lomā.

Jubilārs sajūsmā, dāvana izdevās superīga, par to paldies mūsu ilggadējiem draugiem no DāvanuServiss.lv. Mēs laižam tālāk, laiks vakariņām.

---

Pēc lidojuma ar lidmašīnu mums ir plānā palikt Tiny Village Latvia, bet pirms tam vajag iestiprināties – pāest vakariņas. Vietējie iesaka to darīt Cafe Vizbuļi, Bērzciemā. Šo vietiņu atceros, kad tikai sākām savus ceļojumus un darījām to lokāli. Toreiz arī bija rudens, sēdējām šikos dīvānos āra terasē un baudījām tēju. Alisei vēl toreiz bija safari cepure galvā, jāpameklē, man kaut kur jābūt bildei.

Šoreiz paspējām ierasties tieši pirms kafejnīcas slēgšanas. Kāds prieks, ka durvis neaizver pirms laika, ir tomēr darba dienas vakars, un mēs esam vienīgie viesi. Iekšā patīkami silts, nupat bija kurējies kamīns, tas rada tik omulīgu sajūtu it kā mēs būtu ciemos pie vecmāmiņas. Prieks, ka vietiņa turpina rosīties. Kārtīgas porcijas, labas cenas, laipna apkalpošana, var maksāt ar karti – ko vairāk var ceļinieks vēlēties? Vēderiņi visiem pilni, un varam doties tālāk, turpinājums nākošajā ierakstā…

---

Šoreiz mūsu piedzīvojuma galamērķis ir Tiny Village Latvia. Tās ir mazītiņas, funkcionālas mājas uz riteņiem. Mums ir piešķirta lielākā no trim – ar āra kublu, kas ir izkurināts un jau gaida. Kamēr es meklēju dvieli, pastāstīšu, kas tad tik īpašs šīm mazajām mājiņām.

Tiny house jeb mazo mājiņu kustība populāra bija jau 70tajos, bet atgriezās ar blīkšķi Amerikā no 2007. līdz 2009. gadam, vispasaules ekonomiskās krīzes laikā. Mazo māju kustība piesaistīja lielu sabiedrības uzmanību, jo piedāvāja pieejamus, videi draudzīgus mājokļus par salīdzinoši mazām izmaksām. Ja māja ir līdz 37 kvadrātmetriem un uz riteņiem, Amerikā to vispār uzskata par kemperi, un nav jāmaksā īpašuma nodoklis.

Mēs šai kustībai sekojam līdzi jau gadiem. To izbūve parasti ir puse no stāsta, gana interesanti ir ielūkoties, kā cilvēki pašu spēkiem veido šīs omulīgās ligziņas. Meklējiet youtube, iedvesmojieties! Viens taisa no metāla konteineriem, otrs no ceļmalā atrastiem dēļiem, trešais to izbūvē kokā kā štābiņu… pameklējiet Youtube, tur piemēru un stāstu netrtūkst. Mazās mājas parasti arī izvietojas attālos dabas objektos, jo ērtai dzīvei tā prasa ļoti maz. Daudzi iztiek tikai ar saules paneļiem, kas ražo elektrību un darbina visu māju.

Tāpēc gribējās pašiem uz savas ādas pamēģināt, kā ir padzīvot tik mazā mājoklī. Pilnvērtīga duša, pods, virtuve ar plītiņu, dīvāns, kas pārvēršas par gultu, bet otrajā stāvā guļamistaba. Es nejūtu, ka man kaut kas trūktu. Pie tam ir milzīga terase ar jumtu, romantiskas lampiņas, mangals šašlikiem… vispār nav kur piesieties – romantika uz pilnu klapi. Un mēs pie tam esam ar mazuli. Divatā šī ir ideāla vietiņa, kur aizlaisties pabaudīt divvientulību.

Vairākas stundas kublā, es jau sāku atslābt uz 200%… ārā jau piķa melna nakts, pat mēness izlien no apvāršņa. Lūk, šādi vajag darīt biežāk! Izrauties uz vienu vakaru prom no rutīnas, prom no mājām, nosēdēt visu vakaru, ieslīgstot garās sarunās ar savu otru pusīti, un baudīt mirkli miera. Visiem iesaku – baudiet kamēr rudens vēl silts, neaizmirstiet paķert šašlikus – būs labais!

---

Naktī gulēju un dzirdēju, ka uz lielceļa tikai retais auto paskrien garām, absolūts miers un klusums. Var izgulēties. Pēc Eiropas brauciena es ļoti novērtēju nakstmājas, kurās izrakstīšanās ir līdz pulksten divpadsmitiem dienā, jo garajā ceļojumā bieži gadījās palikt vietās, kur jau desmitos jābūt ārpus telpām. Tā, nu, šoreiz nesteidzīgi krāmējam mantas, gatavojoties pamest Tiny Village Latvia. Brokastīs biju paķēris Kauguru Rimi pīrādziņus, bet tie izrādījās īpaši negaršīgi. Dosimies meklēt brokastis citur. Atā, smukās mājiņas, mēs noteikti atgriezīsimies vēlreiz!

Plānā bija kārtīgi izbaudīt Engures pludmali, bet mūs pārsteidz ledains vējš. Pastaiga ir ļoti īsa. Vispār gana jancīgi, ka Baltijas jūru pēdējo reizi apciemojām gandrīz pirms gadiem diviem, bet pie Adrijas jūras esam šajā laikā pabijuši jau vairākkārt.

Būda. Lūk, cik īpatnējs nosaukums mūs pusdienvietai. Mazs mīlīgs krodziņš ar foršu alus dārzu pašā Engures centrā. Apkalpošana augstākajā līmenī. Karbonādes pusporcija ir MILZĪGA, kartupeļu pankūkas – dievīgas. Vienīgi cenas varēja būt kripatiņu zemākas, 10€ par karbonādi man šķiet nedaudz par šerpu, ja nav smalks interjers vai cita veida pievienotā vērtība. Paldies, ļoti garšīgi! Ik pēc minūtes krodziņā ienāk arī vietējie, kuri zin slepeno pusdienu piedāvājumu par 3,50€ (kas gan nekur ēdienkartē nav).

---

Vēl viens jauks atklājums Engurē – beķereja KU KUL. Viņu izkārtni biju manījis Billijs Locs instagram bildē. Metam pa bremzēm, griežam atpakaļ, jāiet palūkoties, ko te labu var iegādāt. Ak, jel, ja tu vari iziet ārā no šīs beķerejas ar mazāk nekā 10 bulciņām, tu neesi cilvēks. Pirmkārt, viss process, gan tirgošana, gan cepšana notiek vienā telpā, darbinieku čaklo roku meistarību var vērot klātienē. Otrkārt, te smaržo pēc omulības un mīlestības. Treškārt, apkalpošana ir tik ļoti laipna, ka es gribu, lai jūs visi atbraucat un iegādājieties kaut vai vienu bageti. Nenožēlosiet!

Pateicos, ka atļāvāt man iemūžināt beķeriju video formātā. Pilngraudu bagete ar sēkliņām bija ļoti laba. Mans top, top favorīts bija pīrāgs ar šķiņki. Tas bija pats garšīgākais našķis, ko esmu ēdis pēdējā pusgadā. Pīrādziņi kā vecmammas. Viss bija ļoti baudāmi. Būs mums tagad foršs brīvdienu galamērķis, kur atgriezties. Paldies un tiekamies nākajamos piedzīvojumos!