Varenais Eirotrips 4. sērija: Savicas ūdenskritums Slovēnijā

Gulēt autiņā nav nemaz tik slikti, ja ir taisnā grīda un normāls matracis. Tas manā skatījumā ir daudz ērtāk par telti – klusāk, labāka aizsardzība pret laikapstākļiem un ērta iekāpšana/izkāpšana. Arī kempingam pienākas 5 zvaigznes, jo šeit visi ievēro kulturālu etiķeti. Nekādas ballītes vai dzeršanas, nekādas skaļas mūzikas vai kliegšanas – pilnīgs miers un klusums, ko nevar teikt par pieredzi Latvijā.

Skaties vairāk nekā 80 garākus un apslētus video manā Patreon lapā: www.patreon.com/ervins

Brokastis mums gaužām vienkāršas – 5 minūšu zupiņa ar gabaliņu maizes un bezlaktozes jogurts. Svarīgāks ir tas skats, ko varam baudīt – KALNI! Šis ir mūsu pirmais lielais brauciens un viennozīmīgi gribējām būt kalnu tuvumā. Ar tiem mēs saslimām kaut kad ceļojot pa Itālijas Ziemeļiem. Tas ir uz mūžu. Tu vienkārši jūties daudzas reizes labāk, ja reizi dienā redzi šos maģiskos zemes kuprīšus. Kāpēc tā, nezinu.

Brokastīs buljona zupiņa un maizes gabals

Esam piecēlušies laicīgi, lai dotos nelielā pārgājienā līdz Savicas ūdenskritumam. Joks ir tāds, ka saulē ir nenormāls cepiens, bet, dzīvojot pie ledus aukstā Bohinj ezera, to nejūt. Tāpēc pārgājiens ir daudz grūtāks, līdzko pametam kempingu. Ellīgi karsts. Kaut kur pusceļā meitenes dodas sameklēt labierīcības, tās atļauts apmeklēt tikai kafejnīcas klientiem. Tāpēc es tiku pie ledus auksta LAŠKO aliņa. Karstā saulē dzert alu nav mans hobijs, bet tā šoreiz ir īsta svētlaime. Auksts, gards aliņš, kamēr saule nodedzina pēdējo ādu uz pakauša, super. Protams, kalnu skati, upes bangas, siltais laiks, galva pilnīgi reibst no iespaidiem, skatiem un gardā slovēņu aliņa.

Izrādās, ka, lai tiktu līdz ūdenskritumam nākas maksāt ieejas maksu. Nekurienes vidū stāv maza kases būdiņa, kas jestri iekasē nelielas naudas vienības no stabilās tūristu plūsmas. Arī celiņš, kas sāk mūs strauji vest kalnā, ir brutāli betonēts, kas šķiet ļoti neierasti meža biezoknim. Vismaz meža ēna mūs glābj no trakās svelmes, lai gan uzkāpt tāpat nav viegli. Es vispār neatteiktos no vēl viena aliņa.

Ūdenskritums sasniegts. Selfijs kopā ar ģimeni arī izsarīts. Neesam nekādi ūdenkritumu fanāti, tas vienkārši dažreiz ir labs mērķis, lai dotos garākā pārgājienā pēc tik ilgas braukšanas. Es vairāk izbaudu laiku, bāžot savu GoPro kameru kalnu upēs, jo ūdens ir dzidrs kā stikls. Sanāk lieliski kadri ar skrienošajiem burbulīšies. Ilgi gan filmēt nesanāk, jo rokas salst momentā. Ūdenim, šķiet, ir tikai pāris grādi virs nulles. Tāpēc liels ir mūsu izbrīns, kad cilvēki peldās šajā ledainajā kalna upē. Laiks doties atpakaļ, baigi sāk gribēties ēst.

Camp Bohinj lielais bonuss, ka šeit viss ir ērti. Ērtas dušas un tualetes, kas strādā 24h diennaktī, tumšajā laikā visur laternas, kā arī te ir pilnvērtīgs krodziņš, kur notiesāt frišku porciju ar čevapčiči lielopa gaļas desiņām. Tas glābj manu ģimeni no burkšķīgā Ervīna, kurš uzrodas kopā ar burkšķošo vēderu. Tādā veidā mēs ātri tiekam katrs pie savas porcijas, ko notiesājam jau atkal.. ar skatu uz ezeru. Laime pilnīga.

Bērns laimīgs dodas bakstīt telefonu, bet es ar Alisi turpinu baudīt vakara pastaigu gar ezermalu. Malkojam līdzi paņemtos dzērienus un vienkārši baudam mūsu darba augļus, jo atbraukt līdz Slovēnijai ir viena lieta, nopirkt lietotu ceļojuma auto, lai to paveiktu, bija ļoti ilgs un debīls process. Neskaitāmie auto plači, neskaitāmas miskastes ar nopulētiem riteņiem. Neadekvātas cenas, neadekvāti pārdevēji, ieberzties varēja uz katra stūra. Nopirkt lietotu auto ir sasodīti sarežģīti. Tomēr beidzot esam sasnieguši vienu no saviem mērķīšiem, par ko ir liels gandarījums.